Izstrādāt vienotu mājaslapu ukraiņu valodā, kur vienuviet apkopotas psiholoģiskā atbalsta metodes un ieteikumi, kā kara skarto reģionu skolās un mājās bērniem mazināt trauksmes sajūtu – ar šādu mērķi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas komanda īsteno kopīgu projektu ar speciālistiem no Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī Ukrainas Nacionālās Izglītības zinātņu akadēmijas Pedagoģijas institūta. Projekts ieguvis Ārlietu ministrijas grantu, kur šogad kopumā atbalstītas 15 idejas, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem, kas cietuši no Krievijas agresijas. #SIF_MAF2022
Terapiju elementu aprakstus, labās prakses piemērus un metodes, kas pedagogiem var noderēt darbā ar skolēniem, kam ir paaugstināta trauksmes sajūta, šoruden vienotā mājaslapā apkopo Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas speciālisti kopā ar nozares ekspertiem no Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī Ukrainas Nacionālās Izglītības zinātņu akadēmijas Pedagoģijas institūta.
Aivars Kaupužs RTA docents, vadošais pētnieks, projekta koordinators
Šobrīd ir sagatavots mājaslapas darba versija sākotnējā, ko mēs nodosim mūsu ukraiņu kolēģiem un šeit ir teorētiskais pamatojums, īss projekta apraksts par izmantotajām metodēm un ir izvēlēti četri pamatdarbības virzieni. Tas ir audio terapijas, mākslas terapijas, sevis apzināšanās un šo aplamo domu, pārmaiņu metodes. Noteikti, šeit būs arī tālāk atrodami speciālisti, psihologi, kuri ir pieteikušies līdzdalībai šajā projektā jau padziļinātam atbalstam.
Oleksandr Malykhin Ukrainas Nacionālās Izglītības zinātņu akadēmijas pārstāvis projektā
Šis projekts ir ļoti nozīmīgs mūsu valstij kā palīdzība no jūsu valsts Ukrainai šajos apstākļos, kādi tie mums ir tagad. Krievijas Federācija iebruka Ukrainā un tas bija iemesls tam, ka liels cilvēku skaits mainīja savu atrašanās vietu un pameta savas mājas.
Šobrīd paredzēts sākotnējo mājaslapas variantu aprobēt skolās Ukrainā un saņemot atgriezenisko saiti veikt tajā uzlabojumus. Tā kā ilgstošs trauksmes stāvoklis smagi ietekmē veselību un izglītības līmeni, projekta īstenotāji cer, ka nodrošinot kvalitatīvu aprūpi skolās uzlabosies kā bērnu, tā viņu vecāku labsajūta.
Oleksandr Malykhin Ukrainas Nacionālās Izglītības zinātņu akadēmijas pārstāvis projektā
Mēs runājam par septiņiem/astoņiem miljoniem bērnu, kas pameta savas mājas. Viņi ir stresā, depresīvi, viņi ir noslēgti un nobijušies un tā tālāk un galvenais šī projekta mērķis ir palīdzēt šiem bērniem pārvarēt trauksmi. Ja skolotājs izmantojot šīs metodes, šīs tehnikas, var viņiem palīdzēt, kā lai saka, justies kaut mazliet, ja ne laimīgākiem, tad varbūt ne tik smagi trauksmainiem un depresīviem.
Rita Orska RTA lektore, projekta eksperte
Galvenie uzdevumi bija sameklēt, kā trauksme izpaužas, lai skolotājiem būtu arī iespēja ātri atpazīt, kas tad ir, vai jau ir vajadzīga palīdzība bērnam un otrs uzdevums bija kopā vēl ar kolēģiem sameklēt metodikas, paņēmienus, kuri tad derētu tieši skolotājam, lai tas nebūtu pārāk sarežģīti, viņš varētu izmantot gan stundas laikā, lai bērnam palīdzētu mazināt trauksmi, gan varbūt starpbrīžos, kad nu kāda iespēja ir.
Aivars Kaupužs RTA docents, vadošais pētnieks, projekta koordinators
Atlasām tās labākās metodes, kas varētu noderēt ukraiņu kolēģiem. Arī mūsu kolēģi šīs metodes izmēģina šeit darbā ar bērniem un mēs arī esam veidojuši savus video sižetus, kurus mēs vēlāk ievietosim šajā mājaslapā ar tulkojum ukraiņu valodā.
Speciālisti dalās arī pieredzē par efektīvākajiem trauksmes mazināšanas veidiem.
Oleksandr Malykhin Ukrainas Nacionālās Izglītības zinātņu akadēmijas pārstāvis projektā
Mākslas terapija. Mēs visi zinām, ka tad, kad bērni sāk gleznot vai zīmēt, viņi var paust emocijas. Darbs pāros, mazās grupās un bērns ir iesaistīts tuvas komunikācijas procesā un viņi var paust, ko jūt. 11:10 Kad viņi pauž savas sajūtas, tas palīdz viņiem tikt galā ar trauksmi.
Rita Orska RTA lektore, projekta eksperte
Otrs virziens, kur mēs meklējām paņēmienus un metodikas ir saistīts ar fiziskiem vingrinājumiem, ar elpošanu. Tur arī apzinātība nāk, jo elpošana ir vienīgā sistēma, kuru mēs varam ar prātu regulēt. Tad attiecīgi, jā, dziļi, mierīgi elpojam un tas arī mazlietiņ palīdz jau nomierināt.
Nataliia Aristova Ukrainas Nacionālās Izglītības zinātņu akadēmijas pārstāve projektā
Mēs organizējām vebinārus par vājākajiem punktiem katru ceturtdienu un mēs mēģinām… mums ir dažādi runātāji, kas prezentē dažādus tematus par to, kā organizēt izglītojošo darbu, ja mēs runājam par gaisa trauksmi un, ja nav elektrības, nav iekārtu, kā skolotāji un vecāki var atbalstīt bērnus šādās situācijās.
Projekta “Tīmeklī veidotā atbalsta sistēma pedagogiem darbā ar bērniem trauksmes mazināšanai kara skartajos reģionos” komanda cer sniegt psiholoģisku atbalstu ne tikai skolām, bet arī sabiedrībai kopumā kā Ukrainā, tā arī ārpus tās.
Rita Orska RTA lektore, projekta eksperte
Būtībā arī šeit Latvijā taču ne tikai trauksme ir bēgļiem, kas ir ieradušies pie mums, bet arī mūsu bērniem saistībā ar to, kā mājās runā par kara stāvokli Ukrainā, kā apspriež kaut kādas lietas. Tas arī var radīt bērnam trauksmi un viņam arī vajag palīdzēt, lai nerastos tur vēl tālākas fantāzijas un aplamas domas
Aivars Kaupužs RTA docents, vadošais pētnieks, projekta koordinators
Sākotnēji ideja, protams, mums bija, ja mēs iegūstam informāciju, to apkopot vairākās valodās, lai tā būtu vairāk izmantojama, gan arī Latvijā strādājot ar ukraiņu bērniem, gan arī tā varbūt būtu noderīga ar angļu valodu runājošie, tie, kuri ir aizbraukuši varbūt uz citām valstīm.
Projekts noslēgumā šī gada nogalē mājaslapa būs pieejama ikvienam interesentam. Projektu finansē Ārlietu ministrijas grants “Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas noteiktajās saņēmējvalstīs”. Turpmāk Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija cer veidot arī trauksmes mazināšanas centrus.