#DrošaLatvija ir unikāls informācijas drošības projekts, kura gaitā visdažādākās krīzes situāciju izspēles un meistarklases notiek deviņās pašvaldībās visā Latvijā. Viena no šāda veida darbnīcām nupat bija arī Krāslavā. Tajā secināts, ka pierobežas aktīvākajiem iedzīvotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem izpratne un gatavība rīcībai krīzes apstākļos ir lielāka, nekā citviet valstī dzīvojošajiem. Turpmāk vēl vairāk uzmanību jāpievērš civilās aizsardzības plānu iepazīšanai, kā arī 72 stundu somas sagatavošanai.
Pēkšņa laika apstākļu maiņa, migrantu krīze pierobežā, dezinformācijas draudi – tie ir tikai daži no krīzes situāciju piemēriem, kam risinājumi nupat meklēti Krāslavā. Projekta #DrošaLatvija mērķis ir saliedēt vietējo kopienu pārstāvjus, viedokļu līderus un pašvaldību iestāžu darbiniekus. Viņi ir pirmie, pie kā jebkurās grūtībās pēc palīdzības vēršas iedzīvotāji.
Zane Ločmele biedrības “Krāslavas rajona partnerība” pārstāve
Šajā ģeopolitiskajā situācijā mums jābūt gataviem dažādām situācijām un jābūt arī kritiski domājošiem. Varbūt nevis uzreiz uzzināt visu, jo visu uzzināt nevar. Pakāpeniski domājot, kritiski izvērtējot kopiena kļūst gudrāka un arī spēj reaģēt pareizāk.
Aivars Bačkurs Jauniešu biedrības “Dagne” valdes priekšsēdētājs
Kāpēc es esmu šeit pārstāvot jauniešu kopienu? Man ir jārunā ar jauniešiem un jāstāsta viņiem, kā jārīkojas dažādās situācijās. Tad man ir arī aktuāli pastāvīgi izglītoties. Ja nu gadījumā nāk X stunda, vai tā ir vienkārši X stunda dezinformācijas ziņā, vai arī tiešām ir kaut kas noticis, tad mums ir jābūt gataviem katram scenārijam.
Meistarklasēs par krīzes komunikāciju secināts, ka pierobežas iedzīvotāji jau tagad saskaras ar izaicinājumiem un ir gatavāki to risināšanai, nekā valsts vidienē dzīvojošie. Turpmāk jāveicina spēju kritiski domāt, reaģēt ātri un efektīvi veikt apziņošanu.
Ingemārs Vekteris Latvijas Raidorganizāciju asociācijas padomes loceklis
Iespējams, tas, kas pieklibo un tas nav tikai Krāslavas vai Latgales stāsts, ir tas, kā šo informāciju nodot tālāk sabiedrībai. Viens ir, ka es zinu, fū, mierīgi, bet kā es varu informēt sabiedrības grupas, kas varbūt ikdienā tādas vai citas mediju platformas nepatērē. Pašiem medijiem tur ir jābūt klātesošiem. Jābūt klātesošiem arī pašvaldību un dienestu pārstāvjiem, bet, protams, nekur jau nav palicis vecais labais ziņojumu dēlis. Ja nu galīgi nekas nedarbojas.
Aivars Bačkurs Jauniešu biedrības “Dagne” valdes priekšsēdētājs
Pats galvenais neatstāt to informāciju mājās pie virtuves galda kopā ar ģimenes locekļiem, bet tiešām, ja redzam, pamanām kaut ko, tad tiešām informēt pašvaldību, informēt Valsts policiju. Kā minimums vietējās kopienas iniciatīvu grupas līderus, vadītājus, pat priesterus.
Iedzīvotāji aicināti izzināt arī savas dzīvesvietas civilās aizsardzības plānus, apskatīt, kur paredzēta pulcēšanās un informācijas pieeja krīzes gadījumos. Krāslavas pieredzē palīdzība sniegta arī brīvdienās ārpus darba laika. Nesen jaunieši sadarbojoties ar pašvaldību kopā atrada pazudušu bērniņu.
Aivars Bačkurs Jauniešu biedrības “Dagne” valdes priekšsēdētājs
Mēs tiešām uzcēlām gaisā visu mūsu jauniešu artilēriju, kas braukāja ar mašīnām tajā brīvdienā, kas braukāja ar motocikliem, ar velosipēdiem. Mēs to bērnu sveiku, drošu, veselu esam atraduši pietiekami ātrā laikā un māte bija priecīga un viss bija kārtībā.
Ingemārs Vekteris Latvijas Raidorganizāciju asociācijas padomes loceklis
Viens ir, ka jūs zināt, tas ir ļoti labi, ka jūs zināt. Ne mazāk svarīgi it sevišķi laukos dzīvojot, lai arī kaimiņmājā tā tante, kurai varbūt nav ikdienā ierasts skatīties to pašu televīziju vai skatīties radio, lai arī šī kundzīte uzzinātu par to, ka nav jāsatraucas vai gluži pretēji ir kaut kas jādara, lai mazinātu krīzes riskus.
Kopienu pieredze un labās prakses piemēri būs apkopoti ieteikumos un sociālo mediju kampaņu materiālos. Līdz tam sabiedrība aicināta lejuplādēt viedierīcēs aplikāciju 112 un lauzt stereotipus.
Zane Ločmele biedrības “Krāslavas rajona partnerība” pārstāve
Atnāks robežsargs, zemessargs, paņems aiz rociņas tajā situācijā, ja kaut kas notiek un aizvedīs, kur vajag, parādīs, kā vajag, iedos paēst, iedos padzert, mīkstu gultiņu saklās. Tad, kad tam cilvēkam saki, ka: “Nē, mīļais, tev tiešām, vai ir mājās 72 stundu soma?” Un tad visi saraujas: “Priekš kam? Kāpēc man tas jādara?” Es personīgi par sevi. Man tā ir un sen un tai somai ir jābūt mājās.
Projektu #DrošaLatvija īsteno Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Valsts kanceleju. Darbnīcas jau notika arī Daugavpilī, Ludzā, Jūrmalā un Jelgavā. Līdz 15. jūnijam plānots viesoties Preiļos, Liepājā, Jēkabpilī un Rīgā, kam noslēgumā sekos diskusija ar kā lokāla, tā arī nacionāla un starptautiska līmeņa speciālistiem.