Rāznas ezera krastos veidojas ledus krāvumi

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 22 marts, 2022 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Ledus krāvumi dažādos Rāznas ezera krastos šobrīd sasnieguši aptuveni divu metru augstumu un vizuāli ir ļoti skaista dabas parādība. Tomēr tā rada arī raizes, jo bojā ceļu infrastruktūru, tūrisma objektus, gan arī ēkas privātīpašumos. Tāpat postījumi skar ezera krastus, tādēļ jau šogad Dabas aizsardzības pārvalde iecerējusi īstenot projektu par erodēto krastu nostiprināšanu bīstamākajās zonās.

Vairākos Rāznas ezera krastos ledus izgājis no krastiem, pagaidām lielākie krāvumi ir Rāznas Nacionālā parka teritorijā tuvu ceļam, kas ved gar Lipušku ciemu. Tā ir neparasta dabas parādība, kuru veicina divi faktori. Viens no tiem – krasas gaisa temperatūras svārstības.

Anda Zeize DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore

Dienā saule silda ledu, ledus sāk kust, kļūst poraināks, veidojas plaisas, plaisiņas un izkusušais ūdens satek iekšā un naktī atkal ļoti strauji tas viss sasalst un izplešas un loģiski, ka ledum kaut kur jāpaliek. Tad ir vēl otrs veids, kad ledus kāpj ārā krastos tādā jau vēlā pavasarī. Tad, kad atkūst kādi līči, līcīši, krastu zonas, ledus paliek vēl poraināks, viņš dalās gabalos un tad vēja ietekmē vējš dzen ledu uz kaut kādu konkrētu krastu un arī tad ledus kāpj ārā.

Reizēm šādi ledus krāvumi veidojas arī ezera vidū. Lai arī tie izskatās pārsteidzoši skaisti, dabas varenums rada būtiskus postījumus infrastruktūrai. Nav iespējams paredzēt, kādā virzienā un ar kādu spēku ledus kustēsies un pēc tam jālabo laipas, jāatjauno ceļi, elektrības stabi un krastu zonas.

Anda Zeize DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore

Tiek izgāzti arī koki, tiek pacelta zeme, velēnas tiešām lielās platībās, šķūņi tiek arī mazliet bojāti, ēkas, būves, kas ir pietiekami tuvu ezeram, tur, kur ledus tiek klāt. Jā, bojājumi ir, cilvēkam ar to ir jārēķinās. Tad, kad ledus iet, būtībā viņam pretī stāties praktiski nav iespējams. Tas ir ļoti liels spēks.

Lai turpmāk mazinātu ledus iešanas radītās sekas, Dabas aizsardzības pārvalde ar Eiropas Savienības projektu atbalstu stiprinās Rāznas erodētos krastus bīstamākajās zonās, to vidū arī Lipuškos. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka ledus iziešana krastā vērojama gandrīz katru gadu, taču dažādās Rāznas apkārtnes vietās.

Rēzeknes novada iedzīvotājs

Es šeit dzīvoju jau 76 gadus, ir bijis arī tā, ka ledus ir pāri visam ceļam. Tas nav ne pirmo ne pēdējo reizi, tā ka viss būs labi.

Leontīna Lipušku ciema iedzīvotāja

Katru gadu nav, sen jau nebija bijis! – Kā izskatās? Iespaidīgi ir? – Iespaidīgi gan! Vienu to… elektrības stabu nogāza. Es jau tā maz eju uz to pusi. Garāmbraucēji apstājas, skatās un fotografē, jā, jā.

Gan vietējie, gan dabas aizsardzības speciālisti iesaka pievērst vērību arī ledus radītajām skaņām.

Anda Zeize DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore

Ezera dziesma pavasarī un tas ir ļoti unikāls process un parādība, jo tās skaņas nevar ne aprakstīt, ne atkārtot. Un īpaši to labi var izjust klusā laikā pēcpusdienā vai vakarpusē. Es savulaik atceros, ka vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka ir tāds ticējums, uz kuru krastu vējš aizpūš ledu pavasarī, tajā krastā vai tajā līcī būs vairāk zivju.

Ausma Sprukte LRT žurnāliste

Ledus Rāznas ezera krastā vietām sasniedz pat divu metru augstumu. Dabas aizsardzības speciālisti uzsver, ka līdzīgas dabas parādības var redzēt arī citos Latvijas lielākajos ezeros, Latgales gadījumā – arī pie Lubānas ezera.

Gaisa temperatūras svārstību dēļ paredzams, ka ledus krāvumus krastos varēs vērot līdz marta beigām, piemēram, Rāznā ledus biezums aizvien ir aptuveni 30-40 centimetri. Pēc tā nokušanas sekos arī postījumu atjaunošana.

Dalies:

Iesaistās maskēšanās tīklu veidošanā Ukrainas aizstāvjiem

Latgales jaunieši, uzņēmēji un mūziķi vienojas labdarības akcijā

Līdzīgi raksti