Aizvadītajā svētdienā Daugavpils pārtapa par Latvijas folkloras sirdi – šeit izskanēja starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2025” noslēguma pasākumi, kas pulcēja desmitiem folkloras kopu, simtiem dalībnieku un tradīciju atmosfēru. Dziesmas, danči, amatniecība un latviskā dzīvesziņa caurvija ikkatru festivāla mirkli, apliecinot, ka mūsu senču mantojums ne tikai dzīvo, bet ir iedvesmas avots arī mūsdienās.
Četru dienu garumā starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2025” ieskandināja trīs Latvijas pilsētas – Rīgu un Siguldu, bet noslēguma diena aizvadīta tieši Latgalē – Daugavpilī, uzņemot simtiem dalībnieku.
Amanda Festivāla dalībniece
Patīkami šeit atrasties, jauka atmosfēra ir, nu jā, patīkami būt šeit, jauka uzņemšana. Man šogad šeit ir pirmā reize, un, manuprāt, teiksim es noteikti kādreiz vēl te būšu, katru gadu mēģināšu būt tajā “Balticā”.
Festivāla neatņemama daļa ir amatniecības tirdziņš un meistarklases. Ikviens varēja veidot ne tikai rotājumus, bet arī, piemēram, zāļu paklājus vai – kā to darīja Daugavpils pirtniece Dzintra iepazīt krāsaino pirts skrubīšu pasauli. Viņa skaidro – katrai krāsai un augam ir savs spēks.
Dzintra Pirtniece
Šodien rādām un stāstām krāsainus sāls pirts skrubīšus, ko var pagatavot pats no augiem, kas mums ir apkārt – dārzos, pļavās, mežos, smaržīgi, krāsaini. Tā, lai var pats izmantot un priecāties.
Festivāla dalībnieki ieradušies no dažādām Latvijas vietām un ārvalstīm, pārstāvot savas puses kultūru. Festivāla noslēguma dienā Daugavpilī īpaši tika uzsvērta kopības sajūta un tradīciju turpināšanas nozīme.
Anita Grīnberga Folkloras kopas “Urdava” vadītāja
Nu, redziet, tā ir latviskā dzīves ziņa. Es būtībā dzīvoju ar šo sajūtu, un tas ir tā kā pašsaprotami. Tā ir tiešām nu dzīve. Es laikam nevarētu vairs dzīvot bez tautasdziesmas.
Festivāla kulminācija bija svētku gājiens, kurā kopīgi devās visi festivāla dalībnieki.
Andrejs Elksniņš Daugavpils domes priekšsēdētājs (“Sarauj, Latgale!”)
Vienreizējs pasākums, vienreizēja iespēja atcerēties par mūsu latviešu saknēm – gan par sakāmvārdiem, gan tautasdziesmām, šūpuļdziesmām, gan dainām, buramvārdiem. Mēs izzinām gan paši sevi, gan atceramies mūsu vēstures galvenās liecības, un šāda veida pasākumiem ir jānotiek pēc iespējas vairāk tieši Latgalē un Daugavpilī.
Tāpat arī noslēguma koncertā izskanēja gan latviešu tautasdziesmas, katram Latvijas novadam raksturīgie dziedājumi, danči un rotaļas, gan arī bija iespēja ielūkoties igauņu, lietuviešu, ukraiņu un peruāņu tradicionālajā kultūrā.
Folkloras festivāla “Baltica 2025” noslēgums Daugavpilī raksturojams kā notikums, kas caur valodu kas bija visa festivāla vadmotīvs, savieno cilvēkus, novadus un laikmetus. Gan festivāla organizatori, gan dalībnieki ļoti novērtējuši, ka pasākums palīdz ne tikai saglabāt kultūras mantojumu, bet arī stiprina identitāti un kopības garu.