Izstādē Rēzeknē caur rožu prizmu var iepazīt pilsētas vēsturi

Autors: Marta Puzāka - 30 jūnijs, 2025 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

“Rozei Latgales sirdī – 740” – ar šādu devīzi šogad tiek gaidītas Rēzeknes pilsētas jubilejas svinības, kas notiks jūlija beigās. Tam par godu Latgales Kultūrvēstures muzejs sagādājis īpašu dāvanu – tematisku rožu izstāžu ciklu. Šoreiz atklāta nu jau ceturtā, noslēdzošā ekspozīcija “Par rozēm un ērkšķiem”, kurā apkopoti muzeja krājumu vērtību stāsti par pilsētas vēsturi, jo īpaši izceļot arī skaudros stāstus.

Ielūkoties Rēzeknes vēstures stāstos caur rozes prizmu – ar šādu motīvu atklāta tematiskā izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā. Piemēram, deportāciju ciešanas iezīmē saimniecības “Roždarmājas” ģimenes liecības – ar rozes elementiem ilustrēta dziesmu klade.

Vladislavs Malahovskis Latgales Kultūrvēstures muzeja vēsturnieks

Mēs stāstām caur konkrētu ģimeni. Ir stāsts par to, kā cilvēki izsūtījumā, pēc atgriešanās. Tomēr ir alkas pēc dzimtenes, pēc skaistuma, un rozes motīvs tur arī eksistē, bet ar ērkšķiem. Tā sadaļa mums arī saucas no skolotājas Veronikas Lozdas dienasgrāmatas un dziesmu grāmatas ir tāds aforisms “Pēc rozēm sniegdamies, no ērkšķiem nebaidies”.

Anastasija Strauta Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore

Šī izstāde ir vairāk uz latgalisko, lokālo, reģionālo. Vēsta un stāsta par tiem mūsu tautas vēstures likteņstāstiem, par cilvēku ērkšķainajiem stāstiem, gan arī patīkamajiem brīžiem cilvēka dzīvē.

Eksponēti mākslas darbi, dekoratīvi sadzīves priekšmeti, tautas amatnieku darinājumi un katoļu draudžu sakrālie priekšmeti. Tie sadalīti piecās tematiskās kategorijās. Viena no tām vēsta arī par leģendām, jo Rēzekne ir apvīta ar stāstiem par princesi Rozi.

Inese Dundure Latgales Kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja

Leģenda vēsta, ka princese Roze vēl aizvien sēž mūsu pilskalna dzīlēs un gaida savu glābēju. Caur mākslu parādot, caur tādu pierakstīto, ko tauta cits citam ir stāstījuši no mutes mutē.

Vladislavs Malahovskis Latgales Kultūrvēstures muzeja vēsturnieks

Ir ļoti skaistas leģendas. Katrā leģendā ir lielāka vai nelielāka daļa patiesības, vaine? Kāpēc mēs saucas par rozes pilsētu – var uzzināt. Kā tas ir vēlāk attēlots, tapis mākslas darbos un dažādos citos izpildījumos.

Anastasija Strauta Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore

Sākot no pilsētas leģendas par princesi Rozi, par mūsu katolisko Latgali, kur ļoti plaši pārstāvēta arī sakrālā tēma, jo rozes motīvs ļoti vijas cauri sakrālajai tēmai. Tā mēs pakāpeniski aizejam gan uz kara gadiem, gan uz deportāciju, gan pēckara smagajiem gadiem, atjaunošanu, kolhozu laiks, gan arī nonākam līdz mūsdienām.

Šī jau ir ceturtā izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā, kas tematiski veltīta tieši rozēm. Tā ir sava veida dāvana pilsētai svētkos, uzsverot to, ka arī svētku gaisotnē netiek aizmirsts par ērkšķiem un ceļu, kas iets līdz šodienai, to sasaistot arī ar mūsdienu prizmu, kad apkārt notiek politiskie konflikti.

Vladislavs Malahovskis Latgales Kultūrvēstures muzeja vēsturnieks

Tie ir kari un to sekas. Kā mēs zinām, ne tikai Latgales, bet Latvijas vēsture lielā mērā ir karu vēsture. Tie nav priekšmeti vai citi artefakti, aiz tiem stāv cilvēki. Dažkārt zināmi, dažkārt nezināmi. Kas dzīvojuši konkrētā laikā, konkrētos vēstures apstākļos un viņu, teiksim, izpratne par skaisto, par labo.

Izstādē eksponēti arī priekšmeti no Preiļu Vēstures un Lietišķās mākslas muzeja, Jēkabpils vēstures muzeja, Aizputes muzeja, kā arī Latgales Romas katoļu draudžu un Liepājas Diacēzes liturģisko tērpu krātuves. Izstāde apskatāma līdz 17. augustam.

Dalies:

Kruoslovys nūvodā nūtykuse mutvuordu i foto līceibu ekspediceja

Baltinavas pagastā sarežģījumi ar pasta pakalpojumiem

Līdzīgi raksti