Kab fikseitu Latgolys dzeivuotuoju dzeivisstuostus, Daugavpiļs Universitatis Humantirtū i socialū zynuotņu instituta Mutvuordu viesturis centra dalinīki jau vaira nakai 20 godus reikoj ekspedicejis. Itūreiz tei nūtykuse Kruoslovys nūvodā, reikojū ari divejus seminarus: Mutvuordu viesturis olūtu izmontuošona 20.gs. viesturis pietnīceibā” i “Viesturis olūtu kompleksuo izpiete: mutvuordu viesturis olūti i fotografejis”. Projekts organizeits sadarbeibā ar kulturys montuojuma pietnīku bīdreibu “Divruna” i Kruoslovys nūvoda muzeju, sajamūt finansialu atbolstu nu Vaļsts kuļturkapitala fonda. #LatgalesKulturasProgramma #VKKF
Daugovpiļs Mutvuordu viesturi centrs eistynuoja jau 16. mutvuordu viesturis ekspediciju, īrokstūt vaira nakai 40 intervejis ar ļaudim Kruoslovys nūvodā. Ekspedicejis laikā nūtyka ari seminars par viesturis olūtu kompleksū izpieti – mutvuordu viesturis olūtim i fotografejom, kū vadeja Latvejis Fotografejis muzeja kruojuma globuotuoja Daiga Jamonte.
Daiga Jamonte Latvejis Fotografejis muzeja kruojuma globuotuoja
Kā vislabāk veikt aprakstus, kā sistematizēt aprakstus un kādu vēstījumu mēs varam saņemt no fotogrāfijām. Kas ir tas, ko fotogrāfija pati mums var pastāstīt.
Agnese Timofejeva Raiņa muzeja “Tadenava” vacuokuo specialiste, DU dokturanturys studeņte
Šīs mutvārdu vēstures ekspedīcijas kopējais mērķis ir atklāt Latgales iedzīvotāju identitāti raksturojošos faktorus un faktorus, kuri veidoja viņu vēsturisko apziņu. Tātad mēs pētām Latgales iedzīvotāju pēc Otrā pasaules kara – kā veidojusies viņa apziņa, kā viņš ir dzīvojis sociālajā kontekstā, kādas ir bijušas kultūras aktivitātes.
Mutvuordu viesturis ekspediceja Kruoslovys pusī beja jau 2009. godā, koncentrejūtīs vaira iz piļsātys dzeivuotuojim. Tok itūreiz ekspedicejis mierkis beja skateitīs plošuok nūvodā, fiksejūt vītejū atmeņu stuostus i apzynūt ari teiciejus.
Agnese Timofejeva Raiņa muzeja “Tadenava” vacuokuo specialiste, DU dokturanturys studeņte
Tā kā līdz ar intervijām, ar teicēju intervēšanu, mēs pie viņām redzam arī dažādu laiku fotogrāfijas un ne vienmēr tās ir identificējamas, ne vienmēr tās ir parakstītas ar laika norādi, ar tapšanas vietas norādi. Šis seminārs Latvijas Fotogrāfijas muzeja krātuves glabātājas vadībā varētu sniegt noderīgu informāciju, noderīgas zināšanas – kā tad pareizāk, ar kādām metodēm identificēt šīs fotogrāfijas – noteikto rašanās vietu laiku, notikumu.
Laima Grišule DU mutvuordu viesturis centra kruojuma glabuotuoja, viesturis maģistranturys studeņte
Tys saguodoj prīcu un sylda sirdi, ka myusu kruojums tyks papyldynuots ar jaunim dzeivis stuostim un byus šuos līceibys, kurys ir svareigys, prūtams, mums kai pietnīkim, bet na tikai, tymā pošā laikā ari teicieju tyvynīkim, kas piec tam kruojumā varēs samekleit šuos intervejis un sev kei pīmiņu saglobuot.
Taida tipa seminari īprīšk veiduoti tikai mutvuordu ekpediceju dalinīkim, tok itūgod tī ir atkluoti, aicynojūt viesturnīkus, nūvodpietnīkus, bibliotekarus, kolekcionarus, viestures entuziastus i sevkuru, kam ir vēlme izzynuot vaira mutvuordu viesturis i fotografeju stuostus.
Daiga Jamonte Latvejis Fotografejis muzeja kruojuma globuotuoja
Neskatoties uz to, ka es daudzus gadu strādāju muzejā, daudzus gadu strādāju ar foto materiāliem, es absolūti nevaru pateikt, ka es zinu visu, ka es esmu absolūts. Šī apmaiņa ar mūsu pieredzi, ar viedokļiem, ar redzējumu, es domāju, ka ir jebkurā gadījumā interesanta un ļoti, ļoti vērtīga.
Mutvuordu viesturis ekspediceja i seminari nūtyka ar Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programys finansialu atbolstu 1500 eiro apmārā. Taipoš nūtikšonu atbaļsteja Kruoslovys nūvoda pošvaļdeiba, bīdreiba “DIVRUNA”, kai ari Vaļsts pietiejumu programa “Latvejis 20.-21.gs. viesture: socialuo morfogenēze, montuojums i izaicynuojumi”.
