Pēdējā laika mitrie un vēsie laikapstākļi ir ietekmējuši lopbarības ievākšanu – lielā daļā saimniecību Latgalē un citviet Latvijā vēl aizvien nav veikts pirmais zālāju pļāvums lopbarības sagatavošanai, kas ierasti notiek maija beidzamajās nedēļās. Lauksaimniekiem ir bažas, ka tas var būtiski ietekmēt lopbarības kvalitāti un turpmākos sezonas darbus.
Lauris Ikaunieks Lauksaimnieks no Dekšāru pagasta
Smalcinātāju vienkārši aizsita ciet ar dubļiem, jaguāru. Līdz ar to neko nevari tu novākt. Šeit cēla augšā un brauca. [ rāda, kādas sekas radījusi zālāja pļaušana]
Ar kavēšanos un grūtībām lauksaimnieks Lauris veicis pirmo zālāju pļāvumu. No 650 hektāru apsaimniekojamās zemes platības aptuveni 130 hektāri izmantojami tieši lopbarības ieguvei.
Lauris Ikaunieks Lauksaimnieks no Dekšāru pagasta
Nu, to, ko varējām, to esam novākuši. Atstāti tālāk tīrumi ir vai nu sienam, vai nu būs kādam vēl nekvalitatīvākam pļāvumam skābbarības. Tīrumi bija ļoti slapji, bija jāvalkā traktori un viss pārējais, un nopļaut nevarēja, palika vidi nepļauti gan, arī paši tīrumi nepļauti.
Tā kā augsne joprojām ir mitra, tehnikas grimst un buksē, bet tās atstātās sliedes tīrumos jūtami ietekmēs ne tikai nākamos pļāvumus, bet arī paliks turpmākos gadus. Iespējams, zālāju pļāvumi būs nevienmērīgi, citviet tie vairs neaugs. Tāpat arī ievāktās lopbarības kvalitāte rada bažas – mitruma dēļ tajā nav pietiekams proteīna daudzums.
Lauris Ikaunieks Lauksaimnieks no Dekšāru pagasta
Tur jau aizaugs ar nezāli un tā vairs nebūs, atkal krītas kvalitāte. Nebūs nekā. Te, kur viss ir izspaidīts, nospaidīts [rāda lauka mitrumu] vairs neaugs zāle.
Aivars Bernāns Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis
Tā realizācija ir novēlota, jo zāle ir pāraugusi, līdz ar to kvalitāte ir zemāka, proteīna mazāk. Līdz ar to atdeve lopbarībai būs zemāka. Pļavas jeb tīrumi ar zālāju pārsēju arī dabū ciest no tehnikas iedarbības, veidojot špūres, izbuksēšanas vietas. Tas nozīmē to, ka nākamajos pļāvumos attiecīgi tā kvalitāte un raža būs zemāka, tas jau ir neatgriezeniski. Līdz ar to tie lauki būs pietiekami izpostīti.
Tāpat iekavēti arī citi lauksaimniecības sezonas darbi, piemēram, sēšana. Nozares speciālisti lēš, ka vidēji saimniecībās varētu būt neapsētas no 10 līdz 20 procentiem plānoto platību. Daļa lopkopju nemaz nelaiž uz tīrumiem lopus un gatavojas iegādāties lopbarības piedevas, taču tas neesot garantēts risinājums.
Aivars Bernāns Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis
Pie noteikta mitruma šīs pievienotās kompenentes nespēj kompensēt, šajā gadījumā nodrošināt to kvalitāti, kas pārsniedz augšējo mitruma robežu. Acīmredzot, šeit jāaizdomājas par savstarpējo lauksaimnieku kooperāciju par to, ka varētu lopbarības nodrošinājumā izmantot arī graudaugu salmus.
Lopbarības ievākšana un ražošana turpināsies visu vasaru un iestiepsies arī rudenī. Par ražas apjomiem un kvalitāti būs iespējams spriest vēlāk, jo noteicošais būs tas, kādi laikapstākļi gaidāmi turpmākajos vasaras mēnešos.