Pirms vairākiem gadiem Preiļu novada iedzīvotāji cerēja uz jauna veselības un rekreācijas kompleksa attīstību pilsētā. Tika rūpīgi izstrādāts un apstiprināts projekts, piesaistīts uzņēmējs un finansējums, taču ideja palikusi nerealizēta. Atbildīgie norāda – to ietekmējusi birokrātija un nespēja mazai pašvaldībai ieguldīties vairāku miljonu līdzfinansējumā. Vēl joprojām jautājums par atpūtas kompleksu ir aktuāls gan pašvaldības pārstāvjiem, gan iedzīvotājiem, kuri cer, ka šis būtu viens no jaunā domes sasaukuma projektiem.
Marta Puzāka LRT žurnāliste
Kādreiz šeit, atpūtas kompleksā Preiļos, kūsāja dzīvība un tas bija kā magnēts viesu piesaistei. Pašvaldība vēlējās to atdzīvināt – ideja bija, sapņi arī, taču pietrūka viena – piecu miljonu eiro.
Atpūtas komplekss pašvaldībā iegādāts pirms desmit gadiem, izmaksājot 250 tūkstošus eiro.
Vita Pastare Preiļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma daļas vadītāja
Ņemot vērā iedzīvotāju lūgumus, ka vēlētos atjaunot peldbaseina darbību, ka bija nepieciešami pirts pakalpojumi. Nu un arī tādas atmiņas par šī kompleksa ziedu laikiem, kad te bija dzīvība un te notika dažādi arī atpūtas pasākumi. Un bija gan ļoti veiksmīgs restorāns un bārs.
Andrejs Anins Preiļu nov. pašv. Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāja vietnieks
Tika izstrādāts pilnais tehniskais būvprojekts, kurā tika paredzēts atjaunot pilnībā baseina vannu, paredzot to uz 25 metriem, kas ir olimpiskais standarts. Blakus tātad šai baseina zonai bija SPA zona ar sālsistabu, pirtīm. Otrā daļa šai ēkai bija paredzēta arī viesnīca. Ja es nemaldos, bija 23 numuriņi mums paredzēti uz diviem stāviem.
Pēc būvprojekta izstrādes iesniegts projekta pieteikums, lai piesaistītu Eiropas Savienības fonda finansējumu. Atrasts arī viens potenciālais uzņēmējs, taču projektā piešķirtais finansējums licis vilties.
Sanita Meļko
Preiļu nov. pašv. Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāja vietniece
Tas tika arī atbalstīts, bet kopējās izmaksas sastādīja 5 285 957 eiro, bet diemžēl šī ERAF kvotu, jo tad vēl dalīja tādas likmes uz pašvaldībām, mums bija tikai viens miljons, mazdrusciņ pāri. Tomēr ir vajadzīgi papildu četri miljoni, kas mūsu mazajai pašvaldībai diemžēl ir pilnīgi neiespējami.
Piešķirtā nauda ieguldīta citos divos objektos – Preiļu pilī un angārā, kas pieejams vietējiem uzņēmējiem. Uzrunājot iedzīvotājus, domas par atpūtas kompleksa vajadzību dalās, tomēr pašvaldībā joprojām cer uz projekta aktualizēšanu – projektu un investoru piesaisti, kaut arī šobrīd ieguldījumu būtu vismaz divas reizes lielāki.
Rita Preiļu novada Aglonas ciema iedzīvotāja
Mums Krāslavā ir iespēja peldbaseinam. Izmantojat, braukājat? Uz Krāslavu jā. Nebūtu pret, ja arī Preiļos būtu? – Protams, jo mēs esam no Preiļu novada.
Leonīds Valdonis Preiļu iedzīvotājs
Labs baseins bija Preiļos, pat peldējies esmu tur. Man nepietrūkst, jo tās ir ļoti dārgas pašizmaksas. Mums visapkārt baseini sacelti – Līvānos, Krāslavā, Rēzeknē, Daugavpilī. Tagad jau jābūt bagātai valstij, lai katrā ciemā būtu savas baseins vai ledus halle.
Vita Pastare Preiļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma daļas vadītāja
Es ceru, ka nu pie šī jautājuma atgriezīsies, domās, ar ko iesākt un ko darīt turpmāk. Nu es tiešām tā nevaru komentēt šobrīd. Mēs tādā pārmaiņu brīdī esam.
Preiļu novada pašvaldība tagad cer uz uzņēmējiem, kam varētu interesēt gan kādreizējā kompleksa ēka, gan arī citas pamestās ēkas izsolēs. Tūristu piesaistei Preiļos būtu nepieciešama arī viesnīca.