Pēc ilgstošām maija un jūnija sākuma lietavām valsts austrumu un centrālajā daļā situācija joprojām ir kritiska. Lauksaimnieki cīnās ar tehnikas grimšanu applūdušajos laukos, tāpat arī manāmi puvumi un ir bažas par sezonas ražu. Viņi norādi – valstij primāri būtu jāsakārto meliorācijas sistēma. Biedrība “Zemnieku Saeima” cer uz Eiropas komisijas finansiālu atbalstu, tāpat arī Lauku atbalsta dienests līdz jūnija beigām apkopo situāciju par lietavu un arī pavasara salnu postījumiem.
Lauksaimnieks Artūrs Tjušs Lūznavas, Mākoņkalna un Ozolaines pagastos Rēzeknes novadā apsaimnieko aptuveni 700 hektārus zemes. Audzē ziemas kviešus, rapsi, kā arī zirņus un auzas. Šobrīd arī viņa sējumu platības daudzviet applūdušas, veidojas puvums un ir bažas par ražu.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Ir sākuši augi slāpt nost ar sekojošu bojāeju. Ir vietas, kur pirmais lietus, kad lija, ūdens ir sakrājies un vispār nav sadīguši kvieši vai vasaras labība. Īstenībā augi tagad mokās, slāpst. Gan gaisa trūkst, gan arī ūdeni nespēj uzņemt.
Lauksaimnieka aplēses liecina, ka lietavu postījumi varētu skart apmēram 20 procentus no visas platības. Vienīgais pluss atšķirībā no citiem lauksaimniekiem ir kalnainā vidiene. Tomēr plūdi iekavē esošos darbus – grimst tehnika.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Ir aizkavējusies smidzināšana pret nezālēm. Tieši šajā laukā ir apstājusies – ir pats labākais brīdis, lai to veiktu, bet tagad ir jāgaida, lai varētu miglotājs tikt uz tīruma. Ziemājus ir nepieciešams apstrādāt pret slimībām, kas mitrajos apstākļos ir ļoti nepieciešams, bet arī – uzkļūšana ir diezgan vienkārša, bet nokļūšana reizēm ir ar piedzīvojumiem.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis
Jāsaka, ka tā tendence ir tāda lokāla. Droši vien lielākā problēma ir tur, kur ir līdzenumi – attiecīgi Lubānas, Madonas puse, kur ir bijis vairāk nokrišņu. Attiecīgi reljefs ir līdzenāks, dažādas palieņu pļavas Lubānas klāni, kur rezultātā šie nokrišņi nevar ātrāk aiztecēt prom pa upēm, grāvjiem un tamlīdzīgi.
Biedrībā “Zemnieku Saeimā” norāda, ka Latgalē lauksaimniekiem vidēji 10% esoši vasarāju platību varētu aiziet bojā. Lai neizjustu lielus finansiālus zaudējumus, lauksaimniekiem ieteicams piedomāt par citu kultūraugu iesēšanu.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis
Zemkopības ministrija ir pagarinājusi periodu līdz kuram var mainīt kultūraugu kodu platībās, attiecīgi, ja kaut kas nav iesēts, tad būs jāsēj kaut kas cits vai jāatstāj platība papuvei. Tur, kur būs kaut kas iznīcis, tad tur būs vai nu jāatstāj papuve jau jāiesēj zaļā papuve.
Tāpat biedrība cer uz Eiropas komisijas atbalstu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas sakārtošanu, uzsverot, ka tas nepieciešams arī ceļa infrastruktūras uzturēšanai.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Primāri būtu jāsakārto valsts nozīmes meliorācijas sistēma. Tad liels atbalsts ir vajadzīgs arī, lai pašas saimniecības spēj gan aizsērējušos grāvjus iztīrīt, gan slēgto meliorācijas sistēmu spētu savest kārtībā. Ja ražas nav, tad arī finanses ir bēdīgas. Tās sējumu vietas, kuras jau ir applūdušas, un dabūjušas ciest no tā ūdens lielā daudzuma, tās nekādus labus ražas rādītājus nevarēs uzrādīt.
Šobrīd arī Lauku atbalsta dienests pieņem lauksaimnieku pieteikumus gan par pavasara salnu, gan par lietavu postījumu apjomu. Statistika vēl tiek apkopota.
Kristīne Ilgaža LAD Stratēģiskās komunikācijas un klientu pārvaldības departamenta direktore
“Zemkopības ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā un raksturos situāciju Latvijā ar salnu un lietavu postījumiem, bet vai un kāds atbalsts varētu būt – par to šobrīd informācijas nav.”
Postījumu pieteikšana notiek līdz 27. jūnijam. Informāciju par postījumiem var iesniegt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā