Pašlaik situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas saistībā ar nelegālo migrāciju kļūst saspringtāka – pieaug pārkāpēju skaits. Robežsargu rīcībā šobrīd ir dažādi patrulēšanas veidi un arī iekārtas. Lai arī projektu par robežas modernizāciju plānots pabeigt 2026. gadā, jau šobrīd, piemēram, ieviestie tehnoloģiskie risinājumi Silenes robežaspardzības nodaļā palīdz darbu veikt efektīvāk.
Droni šobrīd ir ļoti būtiska tehnoloģija, ko ikdienā izmanto robežsargi.
Artūrs Pupins VR Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka p.i., majors
Nakts laikā tas ļoti labi palīdz arī meklēšanas pasākumos. Ja mēs veicam kādu migrantu grupas meklēšanu, tad var droši izmantot.
Robežapsardzības novērošanas punktā “Burtnieki” uz Latvijas – Baltkrievijas robežas patrulēšana notiek gan kājām, gan izmantojot bagijus. Tas Valsts robežsardzē ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu valsts robežas drošību un kontroli. Patrulēšanas vietas tiek noteiktas, balstoties uz taktiskās riska analīzes rezultātiem jeb tur, kur pastāv lielākais risks sastapt pārkāpējus. Nesen izveidota arī patrulēšanas josla, kas ļauj pārvietoties gan ar bagijiem, gan ar citu transportu.
Artūrs Pupins VR Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka p.i., majors
Robežsargi brauc blakus žogam, veic žoga apskati un arī novēro Baltkrievijas teritoriju, lai konstatētu personas arī aiz žoga. Bagiji tiek izmantoti visu gadu un ir domāti braukšanai gan pa ceļu, gan arī vietām, kur nav ceļa seguma. Līdz ar to uz doto brīdi mēs varam izbraukt gandrīz visu mūsu iecirkni ar bagiju. Vienīgais, ko var piebilst – pārāk trokšņo. Bet tā tas ir mūsu dzelzs zirgs.
Kopš 2023. gada robežsargi darbā sāka izmantot ne tikai dronus, bet arī to iznīcinātājus. Robežsardzē tos parāda, taču sīkāku, detalizētu informāciju paust nedrīkst drošības nolūkos.
Artūrs Pupins VR Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka p.i., majors
Lai veiktu vizuālo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu kontroli. Lai Valsts robežsardzes amatpersonas varētu savlaicīgi konstatēt un novērstu valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, pierobežas joslas un pierobežas režīma pārkāpumus.
Aizvien biežāk robežpārkāpēji, cenšoties iekļūt Latvijā, nodara bojājumus robežžogam. 2024. gadā konstatēti 220 žoga bojāšanas gadījumi. Patlaban arī nelegālo migrantu skaits sāk pieaugt – aizvadītajās brīvdienās vien Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi mēģinājušas iekļūt vairāk nekā 600 personas.
Artūrs Pupins VR Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka p.i., majors
Joprojām viņi turpina griezt žogu. Aktīvi griež žogu, lai iekļūtu pie mums, kā arī izmanto iespējas apiet žogu gar ezera krastiem, kur fiziskā žoga nav.
Valdība līdz 30. jūnijam pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un iespējamos hibrīdapdraudējumus, Robežsardze turpina pastiprinātu uzraudzību un sadarbību ar citām drošības iestādēm.