Jau 20 gadus Viļānos pulcējas vairāk nekā desmitiem ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tikšanās ar speciālistiem, ekskursijas, lekcijas un kursi – šīs ir tikai dažas no aktivitātēm, ko īsteno biedrība “Saulstariņi” un kas izveidojusies kā sava veida kopiena. Lai arīdzan 20 gadu laikā bērni jau izauguši, ģimenēm, kuras biedrībā iesaistījušās jau no sākuma, aizvien tiek sniegts dažāda veida atbalsts, pārstāvētas viņu intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī veicināta integrēšanās sabiedrībā.
Pirms 20 gadiem invalīdu biedrības Latgalē bija retums. Taču, pēc viļānietes Dainas Bordovskas iniciatīvas tika apzinātas visas tās ģimenes Viļānos un to apkaimē, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tolaik 38 ģimenes sanāca kopā, lai cita citu atbalstītu, jo, kā uzsver biedrības dalībnieki – dalīta bēda vienmēr ir pus bēda.
Valentīna un Aleksandrs Dmitrevi Biedrības “Saulstariņi” pārstāvji
Sašam bija 15 gadi. Mēs visi kopā tikāmies, sākumā pie Dainas mājās, tad iedeva telpas. Sākumā bija grūti, jo katram ir sava slimība, bērni bija dažādi, bet Daina centās atrast psihologus, juristus, lai mēs visu zinātu.
Ivo Maļinovskis Biedrības “Saulstariņi” pārstāvis
Ko tām man ir devusi? – Nezinu, kaut kādu stimulu savu dzīvi uzlabot. Šādas biedrības, domāju, vajag, lai tādi kā es ar kustību traucējumiem izietu ielās un nesēž mājās. Lai nepārdzīvotu, ka “oi, es nevaru”, bet ka viss notiek, visu var darīt.
Šobrīd biedrībā iesaistās 26 ģimenes no Rēzeknes novada un blakus apkaimēm. Lai arīdzan lielākā daļa bērnu jau izauguši, ņemot vērā, ka viņi aizvien ir ar īpašām vajadzībām, biedrība vairāk darbojas kā atbalsta grupa māmiņām. Kā novērots sabiedrībā – ja ģimenē ir bērns ar īpašām vajadzībām, tad lielākā atbildība gulstas tieši uz mammu pleciem.
Inese Jakuševa Biedrības “Saulstariņi” pārstāve
Jau 19 gadus skaitos biedrībā. Ļoti patīkami, ka mani pieņēma biedrībā, esmu ļoti apmierināta. Meitiņa bija ļoti slima, man bija nodegusi māja, tāpēc es vairāk tiku tur. Man biedrība ir daudz devusi. Pie mums brauca psiholoģi, notika visādas apmācības. Daudz ko varēja iegūt no tā.
Valentīna un Aleksandrs Dmitrevi Biedrības “Saulstariņi” pārstāvji
Lai arī bērni ir nedaudz apdalīti, bet viņi ir draudzīgi. Jebkurš gids teicis, ka nevar novērot, ka bērnu grupa būtu ar īpašām vajadzībām. Ja pateica 15 minūtes, tātad 15 minūtēs visi salasās kopā.
20 gadu garumā biedrība braukusi ekskursijās gan uz Eiropas, gan Āzijas valstīm, piedalās labdarības akcijās kā, piemēram, “Skolas soma”, kuras laikā tiek vākti līdzekļi un skolas piederumi bērniem no trūcīgām ģimenēm. Tāpat biedrība dala arī pārtikas pakas. Tomēr svarīgākais atbalsts ir motivācija nepadoties.
Ivo Maļinovskis Biedrības “Saulstariņi” pārstāvis
Es esmu tas, kas var izdarīt arī tad, kad ir grūtības. Ja nebūtu tā, tad cits varbūt nevar tikt tur, kur vajag. Varbūt slīpumu uztaisīt vai kāpnes zemākas vai vēl kaut ko. Bet tie jau ir dzīves sīkumi.
Inese Jakuševa Biedrības “Saulstariņi” pārstāve
Es gribētu novēlēt, lai tā pastāv ilgi – daudz gadu uz priekšu. Mēs esam saliedēts kolektīvs. Kā sāka: Viens par visiem, visi par vienu.
Lielākās grūtības invalīdu biedrībā Latvijā rada tieši finansiālais aspekts. Arī biedrība “Saulstariņi” lielākoties pastāv no ziedotāju atbalsta, taču 20 gadu laikā ir spējusi izcīnīt telpas un piesaistīt projektus vairāku tūkstošu apmērā.