Šobrīd Latvijā telefonkrāpniecība ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas turpina pieaugt gan gadījumu skaita, gan finansiālo zaudējumu ziņā. Šogad Latgalē aizturēti jau vairāki krāpnieki un secināts, ka lielākā cietušo riska grupa ir tieši seniori. Lai veicinātu vecāka gada gājuma cilvēku modrību, finanšu pratību un rīcību krāpniecības gadījumos, Preiļu novadā tiek organizēti semināru, kur tiek pārrunāti krāpniecības pieredzes stāsti.
Teju katrs otrais seniors finanšu pratības seminārā Aglonā atzīst, ka ir saskāries vai dzirdējis par telefonkrāpniecību.
Dzintra Savicka Aglonas bibliotēkas vadītāja
Piezvanīja it kā no LMT, ka man ir vajadzīgs līgums ar LMT un man patiešām bija vajadzīgs līgums. Man bija telefons paņemts uz diviem gadiem. Pateica, ka sūtīs jaunu līgumu. Tagad mēs jums atsūtīsim uz e-pastu jaunu līgumu, kuru jūs apstiprināsiet, bet pirms tam jums ir jāapstiprina četru ciparu skaitlis.
Šis četrciparu skaitlis bijis bankas Smart ID kods. Tas bija pirmais signāls, kas lika sievietei aizdomāties.
Dzintra Savicka Aglonas bibliotēkas vadītāja
Viņi saka, ka zvana no SMART ID drošības kaut kāda dienesta. Es saku, ka es jums neticu. Tūlīt zvanīšu savai bankai. Viņš uz manis sāka bezmaz vai bļaut: “Kā tā? Esmu amatpersona! Es esmu drošības dienesta vadītājs un kā jūs ar mani runājat?”
Šāds krāpniecības veids pērn bija izplatītākais Latgalē – kopumā notikuši 243 gadījumi, izkrāpjot aptuveni divus miljonus eiro.
Lidija Aglonas iedzīvotāja
Bija tāds gadījums man, ka zvanīja no “Bites”, ka telefona numuram ir beidzies termiņš, bet fonā bija kaut kādas tādas blakus skaņas, kas mani tā kā brīdināja. It kā tādi dati, ko es nelietoju un nevarēju viņiem iedot, nosaukt. Pēc tam es tā jā aptvēru, ka tas nav normāli.
Jolanta Gžibovska Preiļu novada pašvaldības finanšu analītiķe
Zvans – nepazīstams telefona numurs. Parasti zvani cits pēc cita atkārtojas, pieņemsim, sāk zvanīt viens, pēc tam uzreiz pāriet, nākošais zvans parādās. Tie ir tik advancēti, ka reizēm nevar saprast, ka tas ir tiešām ir krāpniecisks zvans.
Joprojām aktuāli ir zvani krievu valodā, mākslīgi pārveidojot tuvinieku balsis.
Jurijs Vasiljevs VP Latgales reģ. pārv. Kriminālpolicijas biroja priekšnieks
Stāsta par it kā notikušu ceļu satiksmes negadījumu, kur iesaistīts tuvinieks. 00:56 Stādoties priekšā kā tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji – advokāti, policijas darbinieki – prasa samaksāt naudu.
Jānis Anspoks VP Latgales reģ. pārv. Kārtības policijas biroja priekšnieks
Šādos gadījumos par nozieguma upuri kļūst pārsvarā gados vecāka gājuma personas, tāpēc mēs mēģinām izvēlēties veidu un vietu, kā uzrunāt pēc iespējas lielāku personu loku – pansionāti, bibliotēkas, pašvaldības iestādes, tāpat arī mēs sadarbojamies ar veikalu tīkliem, izvietojot informācijas materiālus uz viņu stendiem pie kasēm. Tāpat arī ar aptiekām. Sūtām atsevišķās pašvaldībās kopā ar komunālajiem rēķiniem.
Jolanta Gžibovska Preiļu novada pašvaldības finanšu analītiķe
Sekot savai finanšu drošībai, pievērst uzmanību, kas zvana. Ja uzreiz saproti, ka tas nav pazīstams cilvēks un ka tu jūti, ka šī informācija ir krāpnieciska, uzreiz met zemē klausuli.
Šogad policija Latgalē mēneša laikā aizturējusi piecas personas. Arī citus gadus krāpnieku vidū bijuši gan ārvalstu pilsoņi, gan vietējie iedzīvotāji, tāpat arī organizēti grupējumi. Izkrāptās summas ir dažādas – sākot ar dažiem simtiem eiro, beidzot ar desmitiem tūkstošiem eiro.
Jurijs Vasiljevs VP Latgales reģ. pārv. Kriminālpolicijas biroja priekšnieks
Burtiski vakar sakarā ar krāpšanām aizturējām Daugavpilī vienu vietējo iedzīvotāju. Uz doto brīdi saņemti pierādījumi, ka viņš figurē 18 epizodēs.Pagājušo nedēļu Rēzeknē bija aizturēta viena vietējā iedzīvotāja, kura figurēja četrās krāpšanas epizodēs. Protams, nav viegli. Tika aizturēti tā saucamie kurjeri, kuri atbrauc saņemt naudu.
Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka 2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijā reģistrēti 1260 krāpšanas gadījumi ar kopējiem zaudējumi vairāk nekā 3,9 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 17%.