Mašinizētā meža sēšana ir viens no jaunākajiem mašinizētiem mežkopības darba veidiem, kuru ražošanā uzņēmums “Latvijas valsts meži” ieviesa pāris gadus atpakaļ. Šajā darba veidā vienlaikus ar augsnes sagatavošanu, tiek iesētas priežu sēklas. Šogad mašinizētā meža sēšana iesākta neierasti agri, jo sēšanas darbi jāuzsāk, tiklīdz zeme ir atlaidusies.
Neierasti agri, jau martā, uzņēmuma “Latvijas valsts mežu” Ziemeļlatgales reģionā uzsākta mašinizētā mežu sēšana. Šāds mežu atjaunošanas darba veids tiek praktizēts jau trīs gadus un vērojami pateicīgi rezultāti.
Viktors Kuprijanovs LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks
Šeit ir priekšrocība tajā, ka to var izdarīt diezgan ātri, salīdzinoši lēti, jo no sēklām nav jāaudzē atsevišķi stādi. Pēc pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka te notiek parasta augsnes gatavošana, bet lielākā starpība ir kvalitātes prasībās, jo šeit ir noteikts, ka augsni jāgatavo ne tik dziļi.
Ar tehnikas palīdzību tiek sētas priežu sēklas – vidēji no deviņām līdz divpadsmit sēklām uz vienu metru. Ierasti sēšana notiek nabadzīgā augsnē sausos meža tipos – silā, mētrājā un lānā. Sējot mašinizēti, ir jāievēro arī augstas kvalitātes prasības.
Viktors Kuprijanovs LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks
Kāpēc ir tā prasība negatavot dziļi priekš mašinizētās sēšanas, jo, izveidojot dziļu vagu, veidojas tāda stāva nogāze un, piemēram, sēklai nokrītot, šeit vai jebkur sēklas nokrišanas vietā, nav tik strikta. Kur sanāk, tur arī nokrīt. Tad no tā stāvā pacēluma vienkārši ir lietus, vēji, un to sēklu vienkārši aizskalos ciet ar augsni un tā dziļumā nevarēs sadīgt.
Šobrīd mašinizētās sēšanas pakalpojumus sniedz divi sadarbības partneri. Lai veiktu mašinizētās meža sēšanas darbus, uzņēmējam esošo augsnes gatavošanas tehniku – aktīvo disku arklu – papildus jāaprīko ar sēšanas iekārtu.
Lauris Zelenkovs SIA “ASP Pluss” meža tehnikas operators
Principā sēklu ieberam šeit, ko mums atved. Un tad viss skaistums notiek šeit – šeit ir rullīši, kas padod uz sensoriem sēklu, kas tiek nolasīta datorā, kabīnē un ar sensoriem viss aiziet, tiek nolasīts un aiziet uz aizmuguri pa trubām, kas ir aizmugurē, ar gaisu izpūš sēklu ārā.
Viktors Kuprijanovs LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks
Lielākā starpība ir arī tajā, ka papildus augsnes frēzei, meža tehnikai ir uzstādīta arī sēšanas iekārta, kas sevī ietver konteineru ar sēklām un papildu iekārtām, kas palīdz dozēt sēklas, veikt to uzskaiti, kā arī ar gaisa plūsmu tiek nodrošināta sēklas nokļūšana augsnē.
Lauris Zelenkovs SIA “ASP Pluss” meža tehnikas operators
Principā no sējmašīnas šeit nāk sēkla ārā, pats pirmais disks uzar. Frēze ir zviedru ražojums un arī principā visas pārējās, izņemot sēšanu, iet uz parasto aršanu, kur pavasarī pēc tam ies stādīt stādiņus vienkārši. Tagad ir sēšanas laiks – ir pievienotas trubas no sējmašīnas, pēc tam tiks ņemtas nost un braukts uz parasto aršanu.
Vienā hektārā nepieciešams izsēt ap 200 gramiem priedes sēklu. Piemērotos laikapstākļos dienā iespējams sasēt līdz 20 hektāriem meža. Salīdzinot ar mašinizēto meža apstādīšanu ar stādiem, sēšana ir ātrāka un ievērojami apjomīgāka.
Viktors Kuprijanovs LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks
Izaicinājumi ir tajā, ka ir pareizi, atbilstoši jāieplāno un jāizprot meža tipi, lai tie būtu sausi, būtu pēc iespējas mazāk ciršanas atlieku. Lai būtu arī sasniedzamība, kā arī nebūtu liela izkliede, jo principā šai tehnikai efektivitāte un ražīgums ir atkarīgs no platību izkliedētības.
Lauris Zelenkovs SIA “ASP Pluss” meža tehnikas operators
Cirsma normāla, viss pagaidām iet labi. Ātrums arī ir un tā arī turpina. Šodien šeit jau sanāk septiņi hektāri kopumā jau uzarti.
Sēšanas darbus iespējams uzsākt līdz ar augsnes virskārtas atlaišanos un var turpināties līdz tam brīdim, kamēr gaisa temperatūra trīs dienu garumā nav sasniegusi 25 grādus. Zemākā temperatūrā saglabājas mitrums, kas palielina sēklas dīgtspēju. Meža atjaunošanas darbos šogad mākslīgi plānots atjaunot 1100 hektārus meža.
Viktors Kuprijanovs LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītāja vietnieks
Sadalījumā pa stādiem tie būtu ap 600 hektāri priedes, 300 hektāri egles un ap 200 hektāri lapu koku. Stādu izteiksmē tie varētu būt ap 2 miljoni 300 tūkstošu stādu. Papildus mēs ceram, ka gada otrajā pusē mums sanāks tikt pie mašinizētās stādīšanas līguma, kur mēs varētu papildus iestādīt vēl kādus 60-70 hektārus meža tepat.
2024. gadā ar mašinizēto meža sēšanu “Latvijas valsts meži” atjaunojuši 571 hektārus meža, izsējot 183 kg priežu sēklu.