Latgalē atrasta reti sastopama sēne – toverīšu sarkosoma

Autors: Marta Puzāka - 8 aprīlis, 2025 🕙 Lasīšanas ilgums: 3 min.

Pēc pavasara atkušņiem Rāznas Nacionālā parka teritorijā atrasta reta un īpaši aizsargājama sēņu suga – toverīšu sarkosoma. Latvijā šī sēne sastopama vien dažās vietās, un kādu laiku atpakaļ tika uzskatīts, ka tā no dabas jau izzudusi. Šogad Nacionālajā parkā atrasti vairāk nekā simt šo sēņu, kas ir ievērojams atradums.

Apsekojot Rāznas Nacionālā parka teritoriju, pirms pāris nedēļām atrasta jauna atradne ar toverīšu sarkosomām. Šobrīd atradnes jau ir vairākas.

Maija Krūmiņa DAP Latgales reģionālās administrācijas valsts vides vecākā inspektore

Mēs devāmies apsekot Rāznas Nacionālā parka teritoriju, un izlēmām, ka dosimies apsekot pagājušā gada atradni, tajā atradnē bija nevienas sēnes, griezāmies atpakaļ un atradām vienu vienīgu.

Toverīšu sarkosoma aug agrā pavasarī, visbiežāk mitrās egļu audzēs, taču tās attīstībai nepieciešams arī pietiekams siltums.

Maija Krūmiņa DAP Latgales reģionālās administrācijas valsts vides vecākā inspektore

Zinātnieki uzskata, ka viņām labāk patīk siltas vietas, tāpēc pie mums ir viņu tik maz.

Sēnes augļķermenis ir tumšā krāsā – sākumā tas ir aizvērts, bet augot pakāpeniski atveras. Šī vizuālā pārmaiņa ļauj viegli noteikt, vai sēne ir jauna vai jau vecāka.

Parasti vecākām sēnēm tas toverītis atvers un tā žēleja visa izlīst ārā.

Dabas aizsardzības darbiniekiem šis ir īpaši veiksmīgs atklājums, jo tiešī šīs sēnes meklēšana bijusi arī gana neveiksmīga.

Maija Krūmiņa DAP Latgales reģionālās administrācijas valsts vides vecākā inspektore

Pagājuša gadā mani aizveda parādīt, kā izskatās toverīšu sarkosoma uz Numernes valni, bija aprīlis un principā mēs gaidījām, ka būs daudz, bet viņas jau bija izkritušas, tā ka tīri noteikt to laiku, kad meklēt mežā Toverīšu sarkosomu nevar pateikt.

Rāznas nacionālais parks ir jaunākais nacionālais parks Latvijā, bet dabas bagātību te ir pietiekami daudz, lai vienā gājienā atrastu ne tikai toverīšu sarkosomu, bet arī, piemēram, aizsargājamo Rūsgano zemeszvaigzni.

Diāna Selecka Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciāliste

Tas ir tāpēc, ka tā meža daļa ir nekopta, viss ir ļoti dabiski, viss ir ļoti forši, nekas netiek darīts, tur notiek tā, kā dabā tam ir jānotiek.

Lai veiksmīgāk konstatētu reto un aizsargājamo sugu atradnes, Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki izmanto speciālu mobilo lietotni “Ozols”.  Ar tās palīdzību atradņu vietas fiksētas kartē.

Dalies:

Sēlijas kāzu kroņi – stāsts par reģiona vēsturi

RTU jaunie kiberdrošības speciālisti praktizēsies uzņēmumos

Līdzīgi raksti