Vairāki desmiti jaunieši nupat Daugavpilī meklēja idejas, kā mazināt atkritumu daudzumu Latvijā. Lai veicinātu aprites ekonomiku, jauniešus kopā pulcēja biedrība “Zaļā brīvība”, bet pašvaldības viņus izaicināja, aicinot rast idejas tekstila apritei un citu lietu atkārtotai izmantošanai.
Ideju radīšanas pasākumā “Tīri. Labi. Apritē.” Daugavpilī pulcējās 70 jaunieši no Daugavpils, Augšdaugavas un Ludzas novadiem. Pasākuma mērķis bija iesaistīt ne vien jauniešus, bet arī pašvaldību pārstāvjus, veicinot savstarpēju sadarbību un kopīgu risinājumu izstrādi.
Ivars Daugavpils Valstpilsētas vidusskolas skolnieks
Katra skolēnu grupa var izveidot iniciatīvu grupu vai organizāciju, kura var sadarboties ar uzņēmumiem vai citām mācību iestādēm, kuras varētu nodrošināt gan zināšanas, gan ar materiāliem, kurus varētu izmantot otrreizēji.
Daugavpils un Augšdaugavas novada pašvaldības izaicināja jauniešus rast risinājumu tekstila atkritumu mazināšanai un dažādu lietu otrreizējai izmantošanai. Lai veicinātu tekstila apriti, Daugavpils Valsts ģimnāzijas komanda piedāvāja no tā veidot mēbeles. Veicinot ilgtspēju, jauniešu prāt, tās varētu iegādāties uzņēmēji.
Ieva Putna Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolniece
Mēs vienkārši aizdomājāmies, ka ļoti daudz resursu tiek izmantoti tieši tekstila izveidei, un tekstils tajā skaitā ‘‘ātrā modē’’, kas ļoti ātri paiet garām, un ļoti daudz apģērba tiek izmests, un mēs aizdomājāmies, ka to var pārstrādāt un izdomāt kaut kādu jaunu ideju un veidot no tā kaut ko.
Augšdaugavas novada skolēni, savukārt, pievērsās bateriju pārstrādes problēmai – Latvijā tās škiro vien aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju. Jaunieši izstrādāja ideju izglītojošai kampaņai skolēniem un piedāvāja risinājumus pārstrādes veicināšanai. Ideja guva žūrijas atzinību, un komanda tika godalgota ar 2. vietu.
Dana Matvejeva Sventes vidusskolas skolniece
Mums bija diezgan daudz ideju, sākumā mēs domājām par tekstila pārstrādāšanu, vēl par tetra pakām, bet palikām uz to, ka mums ir ļoti daudz ir pasaulē enerģijas, un cilvēki to izmet mežā vai vēl kaut kur, lai tikai nevestu pārstrādāt. Mēs apstājāmies pie tā, ka vajag kaut ko uzlabot un izdomāt, lai būtu labāk.
Pasākuma laikā izkristalizējās arī problēma, ka reģionos trūkst mantu apmaiņas punkti vai skapji. Tādi populārāki ir Rīgā un Pierīgā, kur šādas iniciatīvas galvenokārt veido nevalstiskās organizācijas. Latgalē šobrīd mantu apmaiņas punkts atrodas tikai Rēzeknē.
Santa Krastiņa Biedrības ‘‘Zaļā brīvība’’ pārstāve
Mēs tomēr gribam, lai visā Latvijas teritorijā šī te otrreizējā lietu izmantošana – tas ir viens, bet arī lai iedzīvotāji un katrs sabiedrības loceklis apzinātos, ka resursus, ko mēs izmantojam, ja mēs viņus izmetam laukā un izmantojam īsu brīdi, tas ir ļoti neliels sprīdis, un mēs pazaudējam vērtību.
Ideju radīšanas pasākumā kā labāko izvirzīja Daugavpils valstspilsētas Jauniešu domes projektu par jauniešu domes telpas atjaunošanu, izmantojot otrreizējos materiālus.