Armijā būtiskas ir prasmes arī spridzināt – ar tās palīdzību tiek veidoti ierakumi, aizsarggrāvji un pozīciju stiprināšana. Šajās dienās mācību poligonā “Meža Mackeviči” notiek pirmās praktiskās apmācības topošajiem Zemessardzes 3. Latgales brigādes spridzināšanas speciālistiem. Pārbaudēs vērtē precizitāti – piemēram, krātera vai ierakuma dziļums, platums un citi parametri. Pēc mācībām noslēdzošais pārbaudījums gaidāms marta nogalē jau Ādažos.
Mācību poligonā “Meža Mackeviči”, izmantojot elektrospridzināšanas metodi, tiek veidoti grāvji un krāteri. Tas ir tikai viens no zemes spridzināšanas veidiem. Lai to īstenotu, zemessargiem jāveic liels skaits aprēķinu.
Edgars Kozlovskis Zemessardzes 3. Latgales brigādes Inženieru rotas seržants pasniedzējs instruktors
Cik liels lādiņš jāmeklē, cik liels dziļums grāvī, kur viņi ieliks sprāgstvielas, lai panāktu to efektu, ko mēs no viņiem griba. Mēs viņiem pasakām, ka mums vajag desmit metrus garu grāvi – grāvja dziļums metrs, bet platums divi metri.Tad viņi ņem tabulas, formulas, kuras esam viņiem iemācījuši teorētiski. Aprēķina sprāgstvielas daudzumu, lādiņu izvietošanas dziļumu.
Zemes spridzināšanu var izmantot, piemēram, ierakumu vai mīnmetēju pozīciju ierīkošanai. Pēc sprādzieniem šoreiz novērojams, ka grāvji un krāteri izveidojušies ar aptuveni 20 centimetru nobīdi, kas ir ļoti labs rādītājs.
Lai sprādziens būtu veiksmīgs pēc visiem iecerētajiem parametriem, zemessardzes inženieriem jābūt ar matemātisko domāšanu, precizitāti, tāpat arī jābūt piemērotai vietai un laikapstākļiem.
Kristīne Viktorija Verečinska Zemessardzes 3. Latgales brigādes Inženieru rotas zemessargs
Šobrīd mūsu veicamais darbiņš ir – mums ir jāizveido ar spridzināšanas paņēmienu astoņu metru garš grāvis. Šeit notiek sagatavošanās darbi priekš tā. Tātad jārok ir 800 milimetru dziļas bedres, kurās mēs ievietosim sprāgstvielu.
Lai iegūtu tiesības spridzināt, zemessargiem jāapgūst četru nedēļu ilgs mācību kurss. Kursa sākumā zināšanas apguva 12 zemessargi, taču jau pēc divu nedēļu mācībām divi izkrituši.
Edgars Jemeļjanovs Zemessardzes 54. Kaujas atbalsta bataljona vecākais operators seržants
Šeit ir daudz matemātikas un jāspēj savas teorētiskās zināšanas pielietot praksē. Dažreiz ar to sanāk grūtības. Šī profesija – inženieris – principā, manā skatījumā, ir viens no galvenajiem elementiem, kas gan veido, gan grauj dažādas fortifikācijas un šķēršļus.
Kristīne Viktorija Verečinska Zemessardzes 3. Latgales brigādes Inženieru rotas zemessargs
Tas ļoti interesē. Tā mana pamatspecifika darbā arī civilajā dzīvē ir mehānikas inženieris, tad tas savā ziņā ir kaut kas saistīts.Tāds, kas rada asas emocijas, jo tomēr spridzināšana. Ir tāda viena smieklīga lieta, kad pēc sprādziena vienmēr ir jāievēro 60 sekunžu klusuma brīdis. Atceros to pirmo sprādzienu, ko pieredzēju savā dzīvē. Ļoti grūti ir noturēties. Vienmēr gribas kādas emocijas izpaust.
Apmācības spridzināšanas sertifikāta ieguvei notiek tikai pāris reizes gadā, kursā vidēji piesaistot ap desmit izglītojamo. Tas nozīme, ka vidēji gadā serfitikātu iegūst 50 jaunie speciālisti.
Edgars Kozlovskis Zemessardzes 3. Latgales brigādes Inženieru rotas seržants instruktors
Kā profesionālā dienesta karavīriem tas ir ļoti svarīgs papīrīts, jo tas dod daudz labu lietu. Zemessargam tas ir pašam morāles celšana, jo viņš ir sertificēts spridzinātājs.
Kristīne Viktorija Verečinska Zemessardzes 3. Latgales brigādes Inženieru rotas zemessargs
Jebkura lietiņa, ko mēs apgūstam, iemācāmies, tā noteikti ir pievienotā vērtība ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu rotai un visai 3. Latgales brigādei, tāpēc viennozīmīgi pozitīvi.
Latgalē tieši Inženieru rota ir viena no nesenākajām – izveidota pirms četriem gadiem, un tajā šobrīd ir 70 zemessargu. Mācības noslēgsies 28. martā, kad zemessargiem nāksies kārtot pārbaudījumus jau Ādažu poligonā.