Saeimā konceptuāli atbalstīti grozījumi likumā, kas liegtu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijā un Baltkrievijā. Šie grozījumi gan vēl jāapstiprina parlamentam divos lasījumos. Tāpat rosināts aizliegt arī sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz agresorvalstīm. Latgalē aptaujātās tūrisma firmas un arī daļa iedzīvotāju ir pret šādiem noteikumiem, jo ietekmē viņu uzņēmējdarbību un iespēju iepirkties.
Daugavpilī darbojas vairākas tūrisma firmas, kas aktīvi piedāvā ceļojumus uz Baltkrieviju. Viens no tūroperatoru pārstāvjiem ļoti negribīgi piekrita intervija LRT un savu vārdu atklāt nevēlējās, taču norāda, ka tie, kuri apmeklē agresorvalsti, lielākoties brauc veselības uzlabošanas nolūkos. Interesants fakts – tūroperatora mājaslapā norādīts, ka uzņēmums nenes atbildību par robežas šķērsošanu.
Tūrisma firmas “Mari” pārstāve
Kā jau lems mūsu valsts, tā jau būs, tikai daudzi cilvēki paliks bez darba. Ceļo. Vairāk brauc veselības tūrismā uz sanatorijām, jo, kā jūs zināt, Latvijā pilntiesīgai ārstēšanai jāgaida rindas un palīdzību. 01:58 Cilvēki 80 gados brauc savu veselību sakārtot.
Arī vairums uzrunāto iedzīvotāju Daugavpilī norāda, ka ir pret šādu liegumu iebraukšanai Baltkrievijā.
Zina Daugavpilietie
Man apglabāti radinieki Baltkrievijā. Uz kapusvētkiem vienmēr ir obligāti jābrauc. + 00:35 Tagad kapi būs pamesti.
Daugavpilietis
Pilnīgi nepiekrītu.Kad bija atvērts robežkontroles punkts “Silene”, tad varēja braukt reizi mēnesī, ieliet pilnu degvielas bāku lētāk, produktus. Katru reizi mēnesī braucām.
Vladislavs Daugavpilietis
Vai esat braucis uz Baltkrieviju? – Nē, neesmu. Ja būtu iespēja aizbraukt, vai brauktu? – Aizbrauktu.
Robežas kontrolpunktā “Pāternieki” norāda – regulāro robežšķērsotāju skaits no Latvijas uz Baltkrieviju ir ap 60 tūkstošiem gadā.
Pjotrs Krukovskis RKP “Pāternieki” priekšnieks
Brauc gan veci cilvēki, gan jauni cilvēki. Izceļošanas mērķis ir arī dažāds – pārsvarā tas ir radinieku apmeklējums. Brauc tūrisma grupas uz koncertiem, pasākumiem. Protams, kas arī plāno braukt iepirkties – tas arī ir bieži. Gan veci cilvēki brauc saņemt medicīnisko palīdzību – zobu ārstēšana tur ir lētāka.
Grozījumu izstrādātāji norāda – Latvijas pilsoņi var nonākt nepatikšanās agresorvalstī nejaušības vai tīšu provokāciju dēļ. Būtisks ir arī morālais aspekts.
Dace Melbārde Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre (JV)
Tūrisma aģentūras nav sapratušas to, ka tās veido biznesa attiecības ar agresīvu valsti. Te ir arī tāds morāls jautājums – kāpēc mēs kaut kādā veidā stiprinām ekonomiskās saites un tādā veidā stiprinām šo valsti?
Pēdējā laikā Baltkrieviju apmeklējušo Latvijas pilsoņu skaits samazinājies par diviem procentiem, toties par 35 procentiem palielinājusies Eiropas Savienības un trešo valstu pilsoņu plūsma.
Pjotrs Krukovskis RKP “Pāternieki” priekšnieks
No rīta, rīta pusē izceļo un pēcpusdienas laikā ieceļo vai ir kāds pasākums uz divām trim dienām.
Dace Melbārde Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre (JV)
Pēdējā laikā, šķērsojot Latvijas-Baltkrievijas robežu, cilvēki pēkšņi saskarās ar gadījumu, ka viņiem pieprasa samaksāt administratīvos sodus, kas it kā ilgstoši nav samaksāti un ir uzaugušas lielas soda naudas. Cilvēkiem ir reālas problēmas tikt atpakaļ Latvijā.
Kā norāda Ārlietu ministrijā, diplomātiskās attiecības starp valstīm nepastāv un ir ļoti ierobežotas iespējas palīdzēt.
Dace Melbārde Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre (JV)
Jebkuri šādi lakmusa papīrīši – bezvīzu režīms – tas nav vienkārši tāpat par brīvu. Tam ir noteikti nolūki. Cilvēki var būt pakļauti pārmeklēšanai, var skatīties viņu viedierīcēs. Ja atradīs tur kādu informāciju, kas var nepatikt vietējām Baltkrievijas iestādēm, tad ļoti viegli kļūt par politisko ieslodzīto. Pat neveikli pie alus glāzes pateiksi kritisku vārdu par Lukašenko vai Lukašenko režīmu, cilvēks tādā veidā ļoti ātri var kļūt par politisko ieslodzīto un uz ilgiem gadiem nonākt Baltkrievijas cietumā.
Lietuvā jau šobrīd pastāv ierobežojumi iebraukšanai Baltkrievijā neregulārajiem satiksmes pakalpojumi sniedzējiem, arī Igaunija apsver tālākus ierobežojumus. Latvijas Ārlietu ministrijā norāda, ka aizlieguma jautājumi ir jāturpina koordinēt Baltijas valstu un Polijas mērogā.