Kopš janvāra Balvu novadā vairākās mājsaimniecībās novēroti vilku uzbrukumi. Lai gan situācijas risināšanā iesaistījusies Balvu novada pašvaldība, vietējie mednieku klubi un Valsts meža dienests, iedzīvotāji atbalstu nejūt. Iedzīvotāji mēģina pievērst iestāžu uzmanību, tā rezultātā ir izsniegta viena medību atļauja, bet vilka nomedīšana ir neveiksmīga. Šogad Latvijā konstatēti astoņi vilku uzbrukumi.
Sociālajā medijā “Facebook” Balvu iedzīvotāji dalās ar video, kurā redzams, kā vilki gaišā dienas laikā pārvietojas netālu no novada mājsaimniecībām. Naudaskalna pagasta iedzīvotāji Anna un Valdis no sava mīļuļa šķīrās janvāra beigās, vilki suni bija saplosījuši mājas pagalmā.
Anna un Valdis Naudaskalna pagasta iedzīvotāji
Nelaime piemeklēja 27. janvāra dienā 8 no rīta gaišā diennakts laikā no meža iznāca vilku bars, izvilināja no mājām ārā vienu suni un nogalināja, saplosīja. 00:29 Tad pēc divām dienām bija naktī ap visu māju gājuši, viss bija pēdās, meklēja otru, jo viņi ļoti labi zināja, ka ir otrs suns.
Šogad Balvu novadā konstatēti jau septiņi vilku uzbrukumi. Pašvaldība kopā ar medniekiem un Valsts meža dienestu meklē risinājumus to novēršanai, taču viedokļi dalās. Tikmēr iedzīvotāji vāc parakstus ar lūgumu izsniegt papildu medību atļaujas. Arī Balvu novada pašvaldība plāno vērsties pie viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres, lai pārskatītu medību apsaimniekošanas plānu.
Jānis Trupovnieks Balvu novada pašvaldības Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs (LZP)
Ir jāmeklē iemesli, kāpēc viņi ir tik pārdroši, vai viņiem mežā ir palikuši maz medījumu vai arī kaut kādas izmaiņas un īpatnības viņu uzvedībā. Monitoringu, uzskaiti kopā ar Valsts meža dienestu, medību kolektīvu vadītājiem un medniekiem veicot saprastu, cik tad ir liela šī vilku populācija.
Nav precīzu datu par vilku populācijas izmaiņām, tikai tendences. Valsts meža dienestā par situāciju Balvu novadā uzsver, ka vilku uzbrukumi notiek konkrētā vietā, kas liecina par viena indivīda darbību. Tomēr vietējie iedzīvotāji uzskata, ka tas ir neliels vilku bars. Valsts meža dienests solīja izsniegt divas medību atļaujas, bet pašlaik izsniegta viena ar vairākiem ierobežojumiem. Piemēram, medīt vilku var tikai konkrētā teritorijā, bet tam var nebūt veiksmīga rezultāta, uzskata vietējie iedzīvotāji.
Anna un Valdis Naudaskalna pagasta iedzīvotāji
Konkrētā atļauja ir konkrētā teritorijā, kas ir ļoti maza, tas laikam ir kilometra rādiuss no šīs vietas. Tajā vietā tās būs neoficiālas medības un mednieki to nevar tur darīt, viņi var to darīt šinī vietā, kur slepkavoja suni, viņi vairs nenāk.
Jānis Mikijanskis Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks
Iet runa par tādu atļauju, kas tiek sniegta, lai nomedītu konkrētu problemātisko vilku. Kurš ir kļuvis bezbailīgs un kurš tuvojos mājām, un suņiem. Neiet runa par vilku populācijas samazināšanu, iet runa par konkrēta ind ivīda nomedīšanu.
Iedzīvotāji, kuri saskārušies ar vilku uzbrukumiem gan uzskata, ka viena medību atļauja situāciju neuzlabos, jo iesaistīti vairāki īpatņi.
Jānis Trupovnieks Balvu novada pašvaldības Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs (LZP)
Nevar jau vilkam uzlikt kā mājlopam krotālijas vai īpašu saiti un viņu, kādā mērā identificēt, ka šis ir tieši šis vilks, kas ir ielauzies tieši šajā mājsaimniecībā, kas ir nokodis suni vai uzbucis aitām.
Valsts meža dienestā atzīst, ka pirms pāris gadiem vilku uzbrukumu skaits bija palielinājies Vidzemes reģionā. Tad mednieki medīja intensīvāk un to skaits samazinājās, taču nu palielinājies Latgales reģionā. Naudaskalna pagasta iedzīvotāji sagaida lielāku iesaisti no Valsts meža dienesta un citām iestādēm.