“Latgales centrā ir latgalietis, kas dara” – ar šādu motīvu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2024” ceremonijā godināti nozīmīgākie notikumi, personības un aktivitātes latgaliskajā kultūrā. Pērnajā gadā saglabāti un jaunos veidolos izcelti Latgales seno dižgaru darbi, latgaliskās babas un teicējas, kā arī tradīcijas un to vērtības.
Latgale ir kā tilts starp tautām un kultūrām – tā reiz teicis Latgales dižgars Francis Trasuns. Pērnā gada aktīvākie un spilgtākie darītāji Latgales kultūrā ceremonijas zālē ienāca, rokās nesot daļu no tilta, tā kopā veidojot vienu veselu. katrs ar savu tilta daļiņu.
Diāna Zirniņa Latgales vēstniecības “GORS” vadītāja
Mums nebija balvu pasniedzēju – mums bija simboliskais vilciens, kas ir Latgales jautājums. Tajā pat laikā mums centrā ir Latgaliskais cilvēks, latgalietis, kas dara. Man ir sajūta, ka ir tāda latgaliskā pašlabuma svētki, ceremonija, kad latgaliskais ir tik pašsaprotams. Ka latgaliski sāk runāt arī tie cilvēki, par kuriem mēs pat nedomājam, ka runā latgaliski. Kā, piemēram, Andris Keišs.
Paaudžu paveiktā celšana gaismā – tā varētu raksturot 2024. gadu Latgalē. Balvas pasniegtas gan par projektiem, idejām, aktivitātēm. Balvu par Broņislavas Martuževas simtgadē jaunā veidolā iedzīvinātām dzejas rindām un koncertuzvedumiem, saņem fonds “Rakstītāja”.
Anna Egliena Broņislavas Martuževas fonda “Rakstītāja” vadītāja
Visi notikumi patiesībā ir veltījums Broņislavai un paldies, ka viņa tāda ir bijusi, tik daudz visa kā ir sastrādājusi ar dzejoļiem, dziesmām, savām likteņgaitām, ka mēs varam smelt un smelt.
Mārtiņš Egliens Aktieris, Annas Eglienas dēls
Bez Broņislavas nekas nenotiktu, bet bez Annas arī nekas nenotiktu. Man tā liekas, ka tur ir stāsts par tām stiprajām, taisnajām, mazliet trakajām Latvijas sievietēm.
Teju 15 kā latgaliešu, tā arī latviešu mākslinieku strādājuši pie albuma un koncertuzveduma, kas pamatā balstījušies uz 20. gadsimta dumpinieciskā latgalieša dzejnieka Seimaņa Putāna darbiem.
Brīžiem sevi apmānām, ka viss ir jauki, pūkaini, skaisti, bet viņam tiešām bija, kā es saku – labās redzamības brilles, ar kurām viņš redzēja realitāti. Un arī attieksme pret lietām – viņš citreiz parādīja, ka ir jāpaskatās tā dziļāk uz situāciju.
Laura Svikša Dziedātāja, projekta pārstāve
Šeit bija tā – aiziet, darām! Tādēļ ir tā atdeve ir vairāk no sirds, tāpēc saņemt kādu novērtējumu par to, ko tu dari vienkārši tāpat tāpēc, ka tev tas patika, ir vienkārši bonuss.
Deina Misāne Dziedātāja, projekta pārstāve
Bija ļoti patīkami, ka mēs sajutām to, ka gan no Rēzeknes, gan no Rīgas mēs bijām viena liela ģimene.
Folkloras kopa “Upīte” no teicējām savākusi vairāk par 200 kolhoza laikos dziedātas dziesmas un 12 no tām radījusi arī mūsdienīgu apdari un videoklipus.
Andris Slišāns Folkloras kopas “Upīte” vadītājs
Tās dziesmas – varbūt kādam ir dzirdētas, bet mums lielākā daļa nebija dzirdētas un ir bail tās pazaudēt. Līdz ar to gribējās tās atjaunot un pielikt tādu mūsu pievienoto vērtība, lai tās atkal no jauna būtu dzīvas.
Kate Slišāne Folkloras kopas “Upīte” pārstāve
Mēs to darām, lai atklātu kaut ko jaunu, visu laiku attīstītos un savā mūzikā ienestu jaunas vēsmas, lai pašiem ir interesantāk, skatītājiem interesantāk un arī lai piesaistītu vēl kādus kopā ar mums darboties vai vienkārši klausīties mūsu mūziku.
Mārtiņš Egliens Aktieris
Man ir tāda sajūta, ka latgalieši – tā ir tāda mafija. Liela, liela, nopietna mafija. Man tā liekas, ka mafija, tas ir kaut kas ļoti, ļoti spēcīgs, tāpēc viss ir kārtībā ar latgaliešiem, latgaliešu kultūru.
Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” tika pasniegta jau 16. reizi.