Mēs esam vienā laivā – tā Balvu novadā uzsver gan vairāku vidusskolu mācībspēks, gan skolēni un viņu vecāki, gan arī pašvaldības pārstāvji. Rekavas, Baltinavas, Viļakas, Rekavas un Rugāju vidusskolu nākotne ir atvērts, bet ļoti smags jautājums jau ilgu laiku, taču nu šī mēneša laikā jāpieņem lēmums. Publiskā apspriedē Rekavas vidusskolā pie konkrēta lēmuma nav nonākts, jo iedzīvotāji jaunos kritērijus redz kā ieganstu ne vien skolas iznīcībai, bet arī lauku ciemu izzušanai.
Rekavas vidusskolā 10.-12. klašu posmā šobrīd mācās 26 skolēni, kas neatbilst jaunajām skolu tīkla prasībām par 45 skolēniem pierobežas vidusskolas klasēs. Balvu novadā tādas ir vēl četras skolas. Kuras no tām skars reorganizācija – tas joprojām nav zināms.
Anita Koniševa Latviešu valodas skolotāja Rekavas vidusskolā
Visas problēmas ir valdības līmenī. Tie, kas dzīvo Rīgā un tie, kas lemj, nezina pilnīgi to situāciju, kas ir laukos. Vidusskolas posmā ja bērni paliek, neatkarīgi no tā, vai viņš domā iet uz augstskolu, viņam tomēr trīs gadu laikā vairāk saprot, vairāk izlemj. Viņš ir attīstītāks, gudrāks un saprot vairāk, ko viņš grib.
Rekavas vidusskolā klasēs vidēji mācās desmit audzēkņi. Skola uzrāda augstus sasniegumus mācībās, olimpiādēs un eksāmenu rezultāti ir augstāki par vidējo valstī. Skolēni, vecāki un pedagogi norāda, ka lauku skolu ieguvums ir pedagoga individuālā pieeja bērnam.
Santa Supjeva un Loreta Kamzola Rekavas vidusskolas 11. klases skolnieces
Santa: Rekavas vidusskola man atrodas ļoti tuvu mājām, kā arī es varu palikt šeit internātā, kas man ir ļoti liels pluss, jo es varu mācīties pie datoriem. Loreta: Ar Sandu esam jau kopš trīs gadu vecuma vienmēr esam bijušas kopā. Arī dārziņā visi bērni, kuri jau ir sadraudzējušies, viņi arī negribētu pašķirties katrs pa savam galam, tāpēc gan jau gribētu nomācīties kopā. Mēs ceram uz to labāko, ka paliks vidusskola.
Aija Logina Vecāku pārstāve
Bērni aiziet uz citām arodskolām un viņiem būtu iespēja atgriezties, tad arī mans puika, kas mācās arodskolā, viņš arī apsver iespēju atgriezties. Praktiski, tas būtu sāpīgi, ka bērnam nav, kur atgriezties. Man tuvākā skola ir Balvi, bet bērni mācās Rekavā, jo viņiem šeit ir mājas. Viņi te ir kā mājās. Te ir visi draugi, skolotāji, kas ir tuvi. Arī izglītībā te viņi vairāk apgūst, jo lielās skolās, lielās klasēs skolotājiem ir mazāk iespējas pievērst viņiem uzmanību.
Lai saglabātu visas skolas, pašvaldībai nāksies maksāt dubultā. Ja tagad ik mēnesi maksāti 34 tūkstoši pedagogu atalgojumam, tad par jauno modeli jāmaksā 68 tūkstoši, ko pašvaldība nevar atļauties.
Inese Circene Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja
Neviens direktors, neviens vecāks, kurš mācās šajā skolā vai citā skolā, ko viņš ir izvēlējies, neteiks, ka “jā, mani slēdziet ciet. Mēs esam gatavi”. Gribētos lielāku skaidrību no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, jo labāk rūgta patiesība nekā šī vilcināšanās – būs, nebūs? Tas nogurdina gan pašvaldību, gan pašvaldības darbiniekus. Nogurdina gan vecākus, gan arī pedagogus.
Žanna Maksimova Rekavas vidusskolas direktore
Manuprāt, saprotu, ka mēs, nezinu, kā citādāk, bet vilcienam pa priekšu neskriesim. Mēs gaidām valsts nostāju. Ja būs tie M.K. noteikumi pieņemti, tad, protams, mēs pakļausiemies tiem un rīkosimies tā, kā tur norādīts, jo vienkārši nevarēsim tos kritērijus izpildīt. Katrā ziņā es redzu nākotni. Ja paliktu nosacījumi, ka ir 25, plus mīnus viens, tad mēs praktiski izpildām šos nosacījumus, jo tiešām ne katrs bērns vēlas šo izaicinājumu. Viņš grib pabeigt šeit. Tas maksā arī naudu vecākiem.
Publiskās diskusijas nākamnedēļ notiks arī Baltinavas vidusskolā. Februāris ir izšķirošais mēnesis, kad gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan pašvaldībai jāpieņem lēmumi par turpmāko pedagogu atalgojuma modeli. Par vidusskolu nākotni pēc ministrijas paziņojuma lems domes deputāti.