Līdz ar elektroauto popularitātes kāpumu, transportlīdzekļu apkopē aizvien vairāk nepieciešami speciālisti ar atbilstošām prasmēm un zināšanām. Lai arīdzan tehniskajās skolās interese par automehāniķa profesiju nav zudusi, mācību programmās nodarbības par elektroauto tiek ieviestas salīdzinoši lēnu, tāpat arī novērots, ka liela daļa jauno speciālistu neizvēlas strādāt specialitātē. Izglītības iestādēs uzsver, ka apmācības elektroauto apkopē būtu jānodrošina darba devējam.
Latgales Industriālajā tehnikumā automehāniķu profesiju šobrīd apgūst 173 audzēkņi. Mācību programma vairāk vērsta uz iekšdedzes dzinēju auto remontu, bet nodarbības par elektroauto vēl nav ieviestas.
Aigars Veliks Latgales Industriālā tehnikuma Metālapstrādes un mašīnbūves nodaļas vadītājs
Var redzēt, ka tas viss iet uz elektroauto, bet tomēr parastie iekšdedzes dzinēji – tie nekur nepaliek joprojām. Tie būs arī turpmāk, tāpēc es domāju, ka būs tā, ka procentuāli ienāks elektroauto, bet pagaidām, tuvākos desmit gadus būs mehāniskie iekšdedzes dzinēji būs prioritāte.
Arī autoservisi Latgalē lielākoties nepiedāvā elektroauto apkopi, jo tas pagaidām nav pieprasīts. Taču noteikti zina, ka servisi vēlēsies sagaidīt apmācītus un zinošus speciālistus.
Raimonds Šmaukstelis SIA “RDK service” valdes loceklis
Pagaidām par elektromašīnām mēs neko īsti neremontējam. Tādas elementāras lietas ka nomainīt riepas, piekari, bremzes – to var taisīt. Tur stipri neatšķiras tehnoloģijas, kas ir elektromobiļos un kas ir parastajās mašīnās. Kad ir runa par elektromezgliem, elektromotoriem, diemžēl mēs tādus pakalpojumus nepiedāvājam un nav mums tādas pieredzes ar to. Cerams, ka nākotnē būs, atnāks kādi puiši strādāt, kuri to jau mācēs darīt.
Savukārt Rīgas Tehniskajā koledžā mācībās teorētiskam ieskatam jau pēdējos sešus gadus izmanto hibrīdauto modeļus. Tur uzsver, ka zināšanas par elektroauto ir jānodrošina darba devējam, jo arī šobrīd dīleriem ir individuāli noteikumi.
Sanita Eihmane Rīgas Tehniskās koledžas Autotransporta nodaļas vadītāja
Mēs papildus pie elektrosistēmām stāstām šīs lietas, pie motoriem mācām, dodam ieskatu par elektromobiļiem. Dodam ieskatu, lai viņiem būtu priekštats kas ir hibrīdauto, ko tur drīkst darīt, ko nē. Protams, tur ļoti daudz ko nedrīkst darīt, jo tur ir elektrība visur. Dubultā viss ir jāpārbauda, lai būtu drošība, jo pie šiem hibridauto, elektroauto, kā zinām, viens mehāniķis nevar strādāt. Tie, kas remontē hibrīdauto un elektromobiļus, viņu darba devēji nodrošina apmācības saviem darbiniekiem. Tas notiek uzņēmuma ietvaros, jo katram dīlerim, rūpnieciskajam ražotājam ir savi noteikumi.
Statistika rāda, ka tikai neliela daļa automehāniķu pēc studijām izvēles turpināt darbu specialitātē. Savukārt uzrunātie jaunieši Daugavpilī norāda, ka ir pārliecināti profesijas izvēlē, bet nākotnes plāni vēl nav skaidri.
Sanita Eihmane Rīgas Tehniskās koledžas Autotransporta nodaļas vadītāja
Viens ir tas, ka varbūt nav tas finansēums tik liels autoservisos. Otrs – viņi kaut kādā veidā pabeidz skolu un nevēlas strādāt, jo tas ir fizisks darbs un tur tomēr ir jādomā. Jebkuram nav tās iespējas strādāt.
Ričards Ivanovskis Latgales Industriālā tehnikuma Automehāniķa programmas 2. kursa izglītojamais
Tētis ir uzcēli savu autoservisu un es gribu turpināt tālāk šo gaitu, jo man no pašas bērnības arī interesē automašīnas.
Kristers Šaliņš Latgales Industriālā tehnikuma Automehāniķa programmas 2. kursa izglītojamais
Automehāniķa profesija ir diezgan pieprasīta, it īpaši, ja cilvēki zina, ko viņi dara. Viņi to dara pareizi, kā vajag. Uz 4. kursa beigām jau sākšu plānot, varbūt šeit atvēršu jaunu servisu vai lidošu kaut kur uz ārvalstīm, uz Vāciju vai citām valstīm un tur pelnīšu naudu, vai arī šeit turpināšu. Varbūt mācīšos, turpināšu par skolotāju nākotnē.
Aigars Veliks Latgales Industriālā tehnikuma Metālapstrādes un mašīnbūves nodaļas vadītājs
Vairāki atrod sev darbu prakses laikā un tad arī paliek tur, bet, protams, ir tie, kas pilnīgi maina virzienu, jo tomēr viņu motivācija vairāk ir balstīta uz tā, ka tas ir interesanti, tur var nopelnīt ātri, bet pēc tam mācību laikā viņi sāk saprast, ka tas ir smagi. Šī profesija prasa daudz gan teorētisku zināšanu, gan visdažādākās prasmes. Tas nenāk viegli, tāpēc tā motivācija var krist.
Statistika rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 8000 tūkstoši elektroauto, kas no kopējā valsts autoparka veido nedaudz vairāk nekā 1%. Salīdzinot ar pērno gadu, gada laikā valstī reģitrēti ap 2000 elektroauto.