Latgalieši ziedo auto kārtējā konvojā Ukrainas aizstāvjiem

Autors: Marta Puzāka - 26 janvāris, 2025 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Vairāki iedzīvotāji Latgalē jau no kara sākuma organizē konvojus Ukrainas aizstāvjiem frontē, ziedojot ne vien savas, bet arī ziedotāju finansētas automašīnas, kas pilnas ar ziedojumu kastēm. Šoreiz konvojā devies Edgars Timoškāns un Antons Ikaunieks. Viņi izjūt ukraiņu pateicību un cieņu pret latviešiem, kas nemitīgi pēc katra brauciena liek sarosīties nākamajiem.

Rīta agrumā mājas pagalmā tālajam braucienam mašīnas iesilda brīvprātīgie Edgars un Antons. Šoreiz viņu galamērķis ir Konotopa – pilsēta Ukrainas ziemeļos, 30 kilometrus no Krievijas robežas. Antons konvojos brauc jau no 2022. gada aprīļa un tālākais viņa brauciens bijis trīs kilometru attālumā no frontes līnijas.

Antons Ikaunieks Konvoja organizators

Saimniecības mašīnu aizdzinu. Ar to arī sākās. Tur nav nevienas reizes bijis, lai ukraiņi nepateiktu “paldies!” vai ko. Uz robežas sievietes raudot, saka: “Paldies jums!” Bērni ceļa malās stāvēja un ar rokām māja.

Šoreiz Ukrainas aizstāvjiem frontē tiks nogādāta mašīna, kas iegādāta no ziedotājiem Latgalē, nelielu summu devuši arī frontē karojošie ukraiņi. Vienai mašīnai brauciens uz Ukrainu vidēji ir divi ar pusi tūkstoši kilometru uz vienu galu.

Edgars Timoškāns Konvoja organizators

4×4 ir ļoti vēlams, jo ir kara darbība, bezceļi, neceļi. Lai tā mašīna varētu izbraukt tādos nelabos apstākļos, Mašīnas ir vajadzīgas visādas, jo ir kara daļas, kuras ir tālāk no frontes, līdz pašam golfiņam noder cilvēkiem, kuri ir štābos, kuriem nevajag braukt pa mežiem, pa tīrumiem. Tās mašīnas, kuras ir tālāk no frontes, tās dzīvo ilgāk, bet frontē mašīna dzīvo no nedēļas līdz diviem mēnešiem.

Moto puiši no Madonas saveda mums konservus diezgan daudz, pēc tam arī ierakumu sveces mums bija palikušas, pielikām klāt. Arī viens no moto brāļiem ziedoja savu ģeneratoru. Gāzmaskas mums sanāca dabūt, jo diemžēl ķīmiskos ieročus pielieto.

Brīvprātīgie uzsver, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt tieši fronti, lai karš ātrāk beigtos. Regulāri ziedojot mašīnas, izveidota cieša draudzība ar frontē esošajiem latviešiem un citiem ukraiņiem.

Antons Ikaunieks Konvoja organizators

Viņi ļoti ciena latviešus tur. Mēs esam izbraukuši Ukrainai, Kijivai cauri komandantstundā. Neviena mašīna nebrauca, mūs izlaida. Mēs braucām tad no Limanas cauri vienam blokpostenim, otram. Trešajā apstājāmies un teica, ka: “Puiši, jūs šeit tālāk nevarat braukt.” 02:53 Brauciet pa labi, tur ir kontrolpostenis. Tur parādīs jums ceļu uz Žetomiru.

Edgars Timoškāns Konvoja organizators

Atbraucot uz mājām, tu jau pus ceļā saproti, ka mēs runājam, kad brauksim nākamo reizi. Domājam kaut ko, bīdām, štukojam, kā lasīsim, uz kurieni brauksim, jo to enerģiju, ko mēs saņemam no viņiem pateicībā, tā reāli ir kā narkotikas. Mājās sēdi, staigā no stūra uz stūri. Jauni draugi, bildes, jauni telefona zvani – kā iet, kā tas un tas. Reāli tāds nemiers – kad vēl, kā vēl palīdzēt, ko vēl izdarīt?

Brīvprātīgie atgādina, ka katrs cents, konservu bundža vai zeķu pāris var glābt kādam dzīvību.

Edgars Timoškāns Konvoja organizators

Man pārmet – nu ko tu tur, priekš kam? Mēs te paši knapi dzīvojam. Bet ukraiņi dzīvo desmit, simt reizes sliktāk tagad. Trīs gadus dzīvo frontē bez elektrības, gaismas, ūdens, siltuma, apšaudēs un tā tālāk. Mans skatījums ir tāds – nolieciet sevi viņu vietā. Ja mūs tagad bombardētu, šautu un brauktu tanki, atņemtu mājas un ietu bojā jūsu bērni, sievas, mātes un tēvi, un jums pasaule pateiktu – aj, tā Ukraina ir kaut kur tālu, tā nav mūsu lieta, mums ir konfortabli un tā. Kā justos jūs? Es justos slikti.

Šobrīd aktuālākie ziedojumi no civiliedzīvotājiem ir tējas, ātri pagatavojamā pārtika, saldumi un gaļas konservi. Ziema periodā noderīgi ir arī dažādi sildelementi kā tūristu gāzes plītiņas, gāzes baloniņi.

Dalies:

Rēzeknes autobusu parks iegādājas 37 jaunus autobusus

Aizvadīts 7. starptautiskais robotikas čempionāts Preiļos

Līdzīgi raksti