Pērnā gada izpētē tiesībsargs konstatējis, ka četrās pašvaldībās ir nepamatoti deklarēšanās ierobežojumi, lai saņemtu palīdzību mājokļa jautājumos tiem cilvēkiem, kas ir mazāk aizsargāti un kuriem tas nepieciešams pirmām kārtām. Vietvaras pašas noteikušas savus kritērijus, piemēram, kādā pašvaldībā jābūt deklarētam trīs gadus, citā piecus, tādējādi pārkāpjot Pašvaldību likumu. Pašvaldībās norāda, ka ierobežojumi ieviesti saistībā ar personu slogu uz pašvaldību sociālo budžetu, tomēr piekrīt veikt atbilstošas izmaiņas.
Mājokļa palīdzība pirmām kārtām sniedzama maznodrošinātajiem, bez vecāku gādības palikušiem un citām mazāk aizsargātām personām neatkarīgi no deklarēšanās ilguma. Tomēr, Augšdaugavas novadā noteikts – lai saņemtu mājokļa atbalstu, maznodrošinātai personai jābūt deklarētai vismaz piecus gadus.
Pēteris Dzalbe Augšdaugavas novada domes izpilddirektors (“Daugavpils novada partija”)
Lai arī maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes neizvēlētos tieši Augšdaugavas novadu un uzreiz saņemtu dzīvojamo vietu kā tikai piedeklarējies, jo pašvaldības budžeta iespējas un dzīvokļu pabalsti kā reiz ir pašvaldības daļa. Personas, kuras zaudējušas dzīvokļus Daugavpilī, Rēzeknē vai Jēkabpilī tikai tāpēc, ka nemaksāja un ar tiesas spriedumu ir zaudējušas dzīvokļus, vēršas pašvaldībā un grib saņem šeit deklarāciju un uzreiz dzīvokli.
Pašvaldībā šādu pozīciju skaidro ar nepietiekamu valsts atbalstu pabalstu segšanā. Ja agrāk valsts nosegusi pusi pabalsta, tad šobrīd līdzfinansē 30 procentus. Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībām nav šādu tiesību izvirzīt savus kritērijus.
Ineta Rezevska Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja
Šis palīdzības sniegšanas mirklis vēl mākslīgi tiek attālināts, jo tiesībsarga ieskatā ir absolūti svarīgi, ka sociālā palīdzība cilvēkam tiek sniegta tajā mirklī, kad tā visvairāk ir vajadzīga. Ar tādiem atliekošiem nosacījumiem palīdzībai zināmā mērā zūd arī jēga.
Pārkāpumi konstatēti vēl trijās pašvaldībās – Aizkraukles, Olaines un Ķekavas novadā. Līdz šī gada 1. aprīlim tiesībsargs aicina novērst nepilnības, kam pašvaldības arī piekrīt.
Aigars Zīmels Aizkraukles novada Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs
Jā, mums ir saistošie noteikumi, kas šobrīd vēl ir spēkā, kas nosaka šo ierobežojumu, ka ir jābūt deklarētai personai vismaz trīs gadus. Ņemot vērā norādījumus, esam uzsākuši darbu – ir sagatavoti grozījumi saistošajos noteikumos.
Augšdaugavas novadā šobrīd rindā mājokļu atbalstu gaida 102 personas, no kurām 20 ir priekšroka – bāreņi, bez vecāku apgādības palikušie, speciālisti un repatrianti. Vidēji rindā nākas gaidīt desmit mēnešus; Aizkraules novadā dzīvokli gaida 52 cilvēki. Tiesībasargs norāda, ka samērīgākais termiņš mājokļa saņemšanai ir līdz gadam, taču praksē vidēji pašvaldībās nākas gaidīt pus otru gadu.
Aigars Zīmels Aizkraukles novada Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs
Kopumā mums ir brīvie dzīvokļi apmēram ap 100. Stāvēšana vai gaidīšana rindā vidēji apmēram ap gadu. Ir gadījumi, kad ir vairāki gadi, bet tas ir atkarīgs no prasībām, ko izvirza konkrētā persona. Vai tas ir stāvs, dzīvokļa istabu skaits, vēlmes.
Tāpat tiesībasrgs veic arī izpēti par pašvaldību piedāvāto mājokļu pieejamību un kvalitāti. Iedzīvotāju iesniegumi vairāk saņemti par nekvalitatīvu dzīvokļu piedāvājumu.
Ineta Rezevska Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja
Desmit gadus atpakaļ, 2014. gadā tiesībsargs veica līdzīgu pētījumu. Šobrīd jau vērojams, ka, salīdzinot desmit gadu griezumā, pašvaldību mājokļu kvalitāte viennozīmīgi ir uzlabojusies.
Tiesībsarga veiktā pašvaldību aptauja liecina, ka pašvaldību reģistros to personu skaits, kuras vēlas saņemt no pašvaldības mājokli, ir pieaudzis. Mājokļa izīrēšanai kopumā reģistrētas 5716 personas, no kurām 4616 tiesīgas pretendēt uz pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanu, savukārt 1100 personas tiesīgas pretendēt uz sociālā dzīvokļa izīrēšanu.