Skolās apgūst Latgales dančus un rotaļdejas

Autors: Marta Puzāka - 26 decembris, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Ziemassvētki Latgalē nav iedomājami bez tradicionāliem dančiem, rotaļdejām un mīklām. Lai izglītotu un turpinātu tradīciju nodošanu jaunajai paaudzē, septiņu Latgales skola skolēni un pedagogi tikās Viļānos, kur izdejoja tuvākās apkārtnes dziesmas un dejas. Līdzīgas aktivitātes regulāri rīko latgaliešu rakstu valodas pulciņi, kas tiek īstenot vairāk nekā 30 skolās Latgalē.

Bērni un jaunieši no septiņām dažādām skolām apgūst Latgales tradicionālos dančus un rotaļdejas, min mīklas.

Inga Stafecka Viļānu vidusskolas folkloras pulciņa vadītāja

Danču ir diezgan daudz gan no tuvākas, gan no tālākas apkaimes. Pirmkārt, kādi trīs danči ir pierakstīti tepat Viļānu apkārtnē – spriguļeits, čižiks. Tepat Rikavā ir vesela kadriļa. Varaklāņiem arī savi danči ir. Būs arī Zīlānu dancis, Salnavas dziesma. Tā ka danču pietiek Latgalē.

Anita Vulāne Viļānu vidusskolas un Viļānu Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe

Šādā skaistā laikā pirms Ziemassvētkiem, senie latvieši droši vien tumšos vakarus īsināja ar mīklu minēšanu un ar tādu lustēšanu, ar tautas tradīciju kopšanu, ar dejošanu, kustēšanu un prieka radīšanu.

Latgaliski šo notikumu dēvē arī par “trikmīni” jeb pasākumu, balli. To deju placī parasti iesāk viens pāris, pakāpeniski iesaistot citus. Paralēli sentēvu dančiem izspēlētas arī populārākās rotaļdejas.

Inga Stafecka Viļānu vidusskolas folkloras pulciņa vadītāja

Kustības mūsu dzīvē nekad nav bijušas par daudz. Skaistas kustības vēl jo vairāk mums ir vajadzīgas. Tad, kad bērns mācās kaut vai tos vienkāršos solīšus iet, teciņus, palēcienus, polkas, augums nostiepjas taisnāks. Jebkurš dancis ir īpašs ar to azartu vai prieku, kādu mēs tajā ieliekam. Ja mēs ejam uz dančiem ar tādu brīvības sajūtu – es eju priecāties, tad jebkurš dancis izdosies!

Skolas no Preiļiem, Riebiņiem, Galēniem, Krāslavas un citām vietām vieno tieši latgaliešu rakstu valodas pulciņi. Tie regulāri paredz kopā sabraukšanas un dažādas aktivitātes, kas paredz ne vien valodas, bet arī tradīciju izzināšanu.

Amēlija un Līga Riebiņu vidusskolas 3. klases skolnieces

Amēlija:Mēģinām rakstīt latgaliešu valodā. Vēl varbūt kaut ko mācāties? Vēl dziedāt latgaliešu valodā. Kādas dziesmas dziedat? “Guoju pa mežu” un “Skaņū balsteņu palaidu”. Līga: Paliek priecīgs noskaņojums un jautrs.

Maija Galēnu pamatskolas 8.klases skolniece

Šeit bija ļoti daudz interesantu rotaļu. Tas tiešām bija ļoti bagātīgi, jo es nezināju ļoti daudzas latgaliešu rotaļas. Manā ģimenē visi runā latgaliski. Arī skolā dažkārt starpbrīžos sarunājamies latgaliski. Tās ir mūsu saknes, tas ir mūsu pamats. Mēs esam latgalieši.

Ārija Bergmane-Sprūdža Riebiņu vidusskolas latgaliešu rakstu valodas pulciņa vadītāja

Būšana kopā, sadancošanās, sadraudzība, runāšana savā dzimtajā valodā, jo Latgalē tomēr mēs runājam latgaliski. Tā ir mūsu viena no svarīgākajiem lietām, kas mums ir jāmanto un par to nevar aizmirst.

Šī ir gatavošanās arī nākamā gada jūlijā gaidāmajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Anita Vulāne Viļānu vidusskolas un Viļānu Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe

Latgale ir ar īpašu jestrumu. Rotaļas, dejas ir skaistas, enerģiskas. Droši vien, mēs atšķiramies uz tā visa fona ar to. Ja mēs šo visu nekopsim, tad nākotnē Dziesmu un deju svētkos nebūs ne rotaļu, ne deju.

Latgaliešu valodas nodarbības notiek 34 izglītības iestādēs, vairāk tieši sākumskolas un pamatskolas posmos.

Dalies:

Ukraiņu kopiena Rēzeknē radoši gatavojas Ziemassvētkiem

Top grāmata par Ģertrūdes Zeiles mākslu

Līdzīgi raksti