Dabas liegumā Velnezers veido tūristiem pieejamāku vidi

Autors: Marta Puzāka - 16 decembris, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Dabas liegumā Velnezers jeb Čertoka ezers tiek veikti apkārtnes labiekārtošanas darbi – atjaunotas dēļu laipas, kā arī izveidota jauna pastaigu taka apkārt ezeram un skata platforma kalnā. Labiekārtošanas darbu galvenais mērķis ir mazināt slodzi uz vidi un radīt to pieejamāku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējiem, kā arī uzlabot teritorijas estētisko skatu.

Dabas liegumā Čertoka ezers šobrīd norit infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Jau nākamajā tūrisma sezonā apmeklētājiem būs pieejama jauna skatu platforma, no kuras paveras iespaidīgāks skats uz ezeru. Platformas galvenais mērķis ir radīt pieejamu un ērtāku dabas vērtību apskati arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs

Te bija arī iepriekšējā kalnā tāda maza skatu platformiņa vienkārši uz zemes, kur arī varēja redzēt ezeru drusku no augšas. Galvenā ideja te bija tā, ka tomēr cilvēks ratiņkrēslā varēs piebraukt tuvāk ezeram un viņu redzēt ar savām acīm, ne tikai televizorā vai žurnālā kādā. Tiešām iespaidīgs un var novērtēt ezera formu. Paskatīties no cita rakursa, ievērot krāsas. Saule atspīd, koki atstarojas ezerā. Ļoti labi. No šejienes arī redzam visu.

Tāpat jauna izveidota arī pastaigu taka apkārt ezeram teju 700 metru garumā. Mitrākajās vietās izveidotas koka laipiņas. Jau iepriekš apmeklētāji izrādīja interesi apstaigāt ezeru, taču taka nekā nebija iezīmēta. Labiekārtota arī stāvlaukuma infrastruktūra. Būvdarbu galvenais mērķis ir slodzes mazināšana uz vidi, vairāk piedomājot par apmeklētāju ērtībām.

Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs

Ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi, jo tās visas iepriekšējās konstrukcijas jau vairākkārtīgi tika remontētas, bet koks paliek koks, dabisks materiāls. Dabā tas noārdās, sapūst, zaudē savu stiprību. Pieaicinājām arhitektus, izstāstījām savas vēlmes, savu redzējumu. Agrāk mums te bija koka laipas, tad tagad mēs tās, saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi, izveidojām grants laipiņas, grants takas, kas iezīmē tās vietas taciņu, kur cilvēkiem pārvietoties šajā vietā.

Dabas liegums Velnezers ir tūristu un dabas mīļu iecienīta vieta caur gadu. Ezers atrodas piltuvveida ieplakā un tā ūdens caurredzamība var sasniegt pat 8 metrus. Čertoks uzrunā ar ainaviskumu, īpatnējo zaļgani dzidro nokrāsu, kā arī interesantiem nostāstiem un leģendām.

Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs

Šeit ir ļoti populāra Latvijas iedzīvotājiem vieta, kur atbraukt, apskatīties dabu, dabas brīnumus un šis tas tāds kā dabas brīnums – Velnezers ar savām īpatnībām, ar savu dzidrumu, ar savu krāsu. Mēs strādājam mežā. Koku ir ļoti daudz. Konstrukcijas ir jāizvieto starp kokiem. To arī arhitekts ir ņēmis vērā un arī, kā saka, nevienu dzīvu koku mēs te neesam ietekmējuši. Taciņas arī tādas līkumotas, dabiskas, ainaviskas, kas izlīkumo to pašu reljefu un visu pārējo. Būs, protams, izvietotas arī dažādas zīmītes ar lūgumu nekāpt nost no takām, jo aizsargājama ainava.

Uzņēmums “Latvijas valsts meži” kopumā uztur aptuveni 300 šāda veida bezmaksas tūrisma vietas. Tās var atrast mobilās lietotnes “LVM ĢEO” kartēs. Tieši Dienvidlatgales reģionā atrodamas 40 labiekārtotas tūrisma vietas.

Aldonis Utināns LVM Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs

Tuvākās, kas mums ir, ir Upursala. Tā arī gaida savus lielos atjaunošanas darbus Aglonas Cirīša ezerā. Tad arī atjaunojam lielas un plašas pastaigu takas – Gārsenes takas, tur arī darbi notiek. Ir atjaunota Slutišķu krauja tepat Slokos, arī ļoti skaista, ainaviska krauja 40 metru augstumā.

Kopējās labiekārtošanas darbu izmaksas dabas liegumā Velnezers ir vairāk nekā 140 tūkstoši eiro un darbi tiek realizēti divu gadu periodā. Būvdarbus veid SIA “Track Solution”. Dabas speciālisti atgādina – apmeklējot dabu, būt pret to atbildīgiem, nemēslot un ievērot teritorijās norādītās prasības.

Dalies:

Runoj Latgola: 2. raidejums par Latgolys kulturys programu

Lelles tautastērpos izceļojušas 76 pieturvietas

Līdzīgi raksti