Nupat Daugavpils teātrī pirmizrādi piedzīvoka monoizrāde “Kaķa memuāri” – dižciltīgas kaķu dzimtas pārstāves stāsts par cilvēku pieradināšanu, savstarpējām attiecībām, kurās neiztrūkst nedz smieklu, nedz arī asaru. Šī ir pirmā monoizrāde gan režisoram Mārim Korsietim, gan aktrisei Zandai Mankopai.
Mums, kaķiem, padodiet tikai zivi un gaļu. Un punkts un āmen! Lai slavēti neatvairāmā holesterīna svētku rīkotāji, alleluja!
Viens no svarīgākajiem kaķu baušļiem vēsta: “Pieradināt cilvēku ir goda lieta.” Pūkainā kaķene uzskata sevi par cēlāko saimnieci rakstnieku pāra dzīvoklī. Viņa cīnās par uzmanību, saviem likumiem un ģimenes saticību.
Zanda Mankopa aktrise
Katram dzīvniekam, tāpat kā cilvēkam ir savs raksturs. Viņa ir tieša. Viņa jau saka to, ko viņa domā. Viņa ir neatlaidīga. Arī viņa grib mīlēt un būt mīlētai, un viņa darīs visu, lai iegūtu tādu mīlestību, kas būtu viņas vērta.
Māris Korsiets režisors
Ir tas klasiskais teiciens- mēs esam atbildīgi par to, ko mēs pieradinām. Un šeit ir vairāk par to, kā kaķis, šeit ir kaķene, kā viņa redz cilvēkus, kā vispār kaķi redz cilvēkus? Katrs pavadītais brīdis ar tuvu cilvēku, ar kaķi, ar suni, ar dzīvnieku, ar vienalga ko, ir ļoti svarīgs, jo tu nekad nezini, kad tas brīdis pārtrūks un kad būs jāšķiras. Un man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi, lai iegūtu uzticību.
Monoizrāde aktrisei Zandai likusi vilkt paralēles ar savu kaķi Tomiju, ar kuru kopā jau ir astoņus gadus.
Zanda Mankopa aktrise
Es jau vispār esmu. Dzīvnieku cilvēks. Ļoti, ļoti izteikts kaķu cilvēks. Strādājot pie šī materiāla arvien vairāk un vairāk es sāku novērtēt to, ka man viņš ir. Lai kā mēs tur dalītos, bet cik ļoti tie dzīvnieciņi var būt cilvēcīgi.
Šī ir režisora un arī aktrises pirmā monoizrāde. Tas bijis jauns izaicinājums meklēt paņēmienus dinamiskam monologam, lai uzturētu skatītāju interesi.
Es nomazgāju savas ķepiņas, austiņas. Es uztaisīju nu ļoti smuka, nabaga bārenīša ģīmīti. Es izlīdu ārā no krūmāja, lai viņus pieradinātu. [ iesēžas skatītājai klēpī]
Māris Korsiets režisors
Varētu teikt, ka mēnesi mēs pavadījām divatā – tikai es un aktrise Zanda Mankopa man kopā, un tas jau arī veidojās darbs kopdarbs.
Zanda Mankopa aktrise
Es esmu viena pati visu priekšā un man ir jānotur tā uzmanība. Visu laiku meklēt to, kādā veidā to darīt, lai tiešām, skatoties uz skatītājiem, uz mani to visu laiku, lai nepaliek garlaicīgi vai monotoni.
Skatītāji pirmizrādē paspēja gan izsmieties, gan arī izrādes beigās daudziem sariesās asaras.
Dakter, dakter sāp! Sāpe ir manā sirdī, nevis kājā! Manā sirdī!
Valentīna Izrādes apmeklētāja
Mums arī mājās ir kaķis. Lika aizdomāties šī izrāde par to, kā dzīvojam mēs, kā izturamies pret apkārtējiem, saviem mājdzīvniekiem un ko viņi ienes mūsu dzīvē.
Māra Izrādes apmeklētāja
Tomēr to mīlestību vajag vairāk. Kaut gan man pašai nav kaķa mājās. Patika, ļoti laba izrāde.
Inna Izrādes apmeklētāja
Izrāde tiešām bija ļoti jauka, emocionāla. Sākumā vairāk izraisīja humoru, bet noslēgumā lika aizdomāties par saviem mīļajiem mājdzīviekiem.
Izrāde veidota pēc grieķu rakstnieces Lenas Divani romāna “Septiņas dzīves un viena liela mīlestība. Kaķa memuāri” motīviem. Nākamā izrāde Daugavpils teātrī gaidāma 25. janvārī.