Latvijā šobrīd darbojas divi vēja parki, bet tuvāko gadu laikā paredzēts tādus attīstīt vēl vismaz 10. Līdz ar to veidosies arvien lielāka konkurence, solot mazināt elektrības cenas iedzīvotājiem. Viens no šādiem potenciāliem parkiem 3000 hektāru platībā pēc pieciem gadiem varētu tapt Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, un to īstenos norvēģu uzņēmums. Gan pašvaldībās, gan vēja parku attīstītāji šādu vēja parku attīstību saredz kā iespēju Latvijai būt energoneatkarīgai, tāpat stiprināt pašvaldību finansiālo stabilitāti, piesaistot investorus.
Augšdaugavas novadā sākotnēji paredzēts, ka par 200 miljoniem eiro attīstāmais parks ar 26 turbīnām saražos 727 gigavatstundas, kas ir ap 10% no Latvijas kopējā enerģijas patēriņa gadā.
Dmitrijs Guzs Uzņēmuma “Vindr” biznesa attīstības vadītājs
Kas mūs piesaistīja? Protams, tā ir vēja pieejamība. Ir augsts samērā vidējais vēja ātrums. Lai izbūvētu tādu lielu projektu, ir vajadzīga infrastruktūras izbūve un uzlabošana. Nīcgales pagasta iedzīvotāji var būt droši, kad mēs sāksim būvēt projektu, viņu ceļa infrastruktūra noteikti uzlabosies.
Pēteris Dzalbe Augšdaugavas novada domes izpilddirektors (“Daugavpils novada partija”)
Mēs ļoti labi zinām, ka Norvēģijā ir viena no lētākajām elektrībām pasaulē, Eiropas zonā noteikti. Protams, mēs izmantotu šo kopējo elektronenerģiju, kas ir ražota uz vietas.
Lai arī parku paredzēts būvēt vien pēc vairākiem gadiem, jau šobrīd iezīmējas ieguvumi pašvaldībai un iedzīvotājiem, ko vietvara vēlas. Šogad pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka vēja elektrostaciju maksājumus vietējās kopienas attīstībai. 50% summas paliktu pašvaldības pārziņā, savukārt otra daļa – iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdz divu kilometru attāluma no vēja parka
Pēteris Dzalbe Augšdaugavas novada domes izpilddirektors (“Daugavpils novada partija”)
Par katru uzstādīto megavatu enerģijas, vietējā kopiena kopā ar pašvaldību saņems 2500 eiro attīstībai un kompensācijai. Kādā veidā tad viņi gribēs, lai šī nauda tiktu ieguldīta? Vai tā būs tīrā kompensācija par to, ka viņš atrodas šajā zonā vai arī priekš tā, lai attīstītu jaunus pakalpojumus un iespējas pašiem iedzīvotājiem.
Pēc vairākiem gadiem taps astoņi valsts vēja parki, ko attīsta uzņēmums “Latvijas vēja parki” dažādos reģionos ar kopējo jaudu 800 megavati no 120 vēja turbīnām. Vairums projektu atrodas ietekmes uz vidi novertējuma stadijā – eksperti vērtē vēja parka ietekmi uz dabas vērtībām. Novērtējumam nepieciešami vismaz divi gadi.
Jānis Urtāns SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs
No kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa, šobrīd eksportējam aptuveni 30 -35 procenti. 07:20 2023. gadā šis procents bija mazliet mazāks, tie bija aptuveni 20%, bet tas bija pateicoties tam, ka bija diezgan labas hidroelektrostaciju izstrādes. Šie 800 megavati faktiski jaudas ziņā un izstrādes ziņā tie būtu vairāk nekā divas teravatstundas. Faktiski varētu nosegt elektronenerģijas bilances iztrūkumu.
Kā norāda eksperti – jo vairāk būs elektronenerģijas ražotāju, jo zemāka būs prognozējamā cena. Kāda tā būs, šobrīd pateikt nevar neviens.
Jānis Urtāns SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs
Latvijas vēja parki paredzējuši būvēt lielākas un modernākas vēja turbīnas, kur vienas vēja turbīnas aptuvenā jauda varētu būt 6,2 līdz 6,5 megavati. Salīdzinot ar Grobiņas vēja parku, redzam, ka 10 Grobiņā esošās turbīnas tiktu aizvietotas ar vienu moderno vēja turbīnu.
Šobrīd Latvijā darbojas divi vēja parki Kurzemē, taču to saražotā jauda ir krietni zemāka par nākotnes projektiem. Jaunie solās būt desmit reizes jaudīgāki. Tomēr attīstītāji nākotnē cer uz Elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņām, kas dotu lielāku pārliecību projektu realizācijai.
Dmitrijs Guzs Uzņēmuma “Vindr” biznesa attīstības vadītājs
Mēs redzam, ka vēja parku izbūve kā tāda reģionam atnes attīstību un arī attīstību valstī tādā ziņā, ka, palielinot enerģijas ražošanu, samazinās elektronenerģijas cena un tas piesaista citas industrijas.
Jānis Urtāns SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs
Patreiz pieslēguma jaudas ir izsmeltas un šo mirkli. Lielākā daļa attīstītāju nākotnē cer uz tā saucamajām atslēdzamajām jaudām.
Pēteris Dzalbe Augšdaugavas novada domes izpilddirektors (“Daugavpils novada partija”)
Nākotnē tie jaunieši vai vīrieši, kuri šobrīd ir iesaistīti tādu līdzīgu objektu apkalpošanā ārpus Latvijas, ka viņi arī atgriezīsies uz darbu mājās, jo ir daudz zināmu cilvēku, kas šobrīd dzīvo Latvijā, bet apkalpo vēja parkus, saules parkus Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija pagaidām ir iepalicējos – Lietuvā uz šī gada sākumu uzstādītas vēja turbīnas ar 1,2 gigavatu kopēju jaudu, Igaunijā 376 megavati, savukārt Latvijā 136 megavati.