Apdzīvotās vietās netālu no robežas ar Baltkrieviju kaimiņvalsts radītais televīzijas un radio saturs ir brīvi uzķerams gan ar parastām antenām, gan radioaparātiem. Un to daudzi vietējie arī patērē. Atbildīgās institūcijas norāda, ka situāciju nevarot ietekmēt. Kā vienu no risinājumiem viņi redz vien alternatīva satura izveidi un vietējo mediju stiprināšanu.
Silenē, kas atrodas aptuveni desmit kilometrus no Baltkrievijas robežas, mašīnā var uztvert aptuveni piecas dažādas kaimiņvalstu radiostacijas. Tur dzirdami arī politisko raidījumu kanāli gan baltkrievu, gan krievu valodā.
Kopā mēs, baltkrievi. Baltkrievija – tie esam mēs! Baltkrievija – tie esam mēs! Es un tu! 00:28 Mēs, radi un kaimiņi – liela ģimene.
Vietējie ne vien Silenē, bet arī citos pierobežas ciemos nekautrējas atzīt, ka viņus kaimiņvalsts mediju saturs interesē, turklāt tajos paustajai informācijai arī uzticas.
Stepans Augšdaugavas novada Silenes iedzīvotājs
Rādīja Baltkrievijas pirmo, STV, visas baltkrievu programmas. Filmas un ziņas. Patīk, jā. Ir interesanti paklausīties, kas pie kaimiņiem notiek. Ko viņi par mums saka? – It kā neko sliktu nesaka. Tā tik, par to, kas pasaulē notiek.
Ivars Krāslavas novada Asūnes iedzīvotājs
Tur ir ko paskatīties. Mūsu ir vieni atkārtojumi. Maz kas interesē. Tur es vairāk ticu, nekā mūsējiem. Ko tieši skatāties? Filmas, kas ir. Sestdienas un svētdienās ir Malahovs, muzikālie raidījumi. Tur jaunas filmas, vecās indiešu filmas. No jaunības atcerēties. Uzņem- visas samākslotas. Tur īstenība. Ko vajadzētu izdarīt latviešiem, lai skatītos? – grūti teikt.
Nozares speciālisti norāda, ka jebkurā valstī radio un televīzijas signāls nebeidzas tieši pie robežas un to ierobežot vienkārši nav iespējams. Tā ir katra paša atbildība patērēt vai nepatērēt kaimiņvalstu saturu, bet Latvijas mediju, īpaši televīzijas uztveramība nodrošināta teju visā teritorijā.
Vineta Sprugaine Latvijas Valsts radio un televīzijas centra komunikācijas daļas vadītāja
Ja ir sajūta, ka kaut kas neraida tik labi, pārbaudām vai antena, visbiežāk tā būs jumta antena, ko mēs rekomendējam iedzīvotājiem izmantot, ir pagriezta pareizā virzienā. Televīzijas signālu iedzīvotājs uztvers tādu, kāda raidītāja virzienā viņš būs pagriezis savu antenu. Tas attiecas uz robežas otrā pusē esošajām programmām.
Sandra Sprudzāne SEPLP eksperte, RTA vadošā pētniece
Atslēgas vārds ir vide, kur viņš dzīvo. Iespējams, arī tas, ka trūkst kādas konkrētas alternatīvas. Tas arī ietekmē to, ka nezina, ar ko aizvietot šo saturu. Tas atkal ir jautājums par paradumiem, ka man ir viegli izdarīt to, ko esmu darījis jau vairāk nekā 20 gadus, tad kāpēc man piepūlēties un meklēt kaut kur citur?
Mediju izvēli ietekmē arī intereses un vajadzības. Kultūras ministrijā kā risinājumu redz vietējo mediju stiprināšanā, nodrošinot sabiedrībai tādu saturu, kādu tā ir ieinteresēta patērēt.
Kristers Pļešakovs Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs
E-PASTS Tiek stiprināti komerciālie mediji, t.sk. reģionālie mediji, paredzot gan tiešos, gan netiešos atbalsta mehānismus. Tostarp Kultūras ministrija jau 2017.gadā izveidojusi Mediju atbalsta fondu, kura finansējums uz 2025.gadu, salīdzinot ar fonda izveides gadu, palielināts 4 reizes, sasniedzot 4,5 miljonus eiro. Kā arī būtiski finanšu līdzekļi tiek ieguldīti sabiedriskajā medijā, kura plānos cita starpā ir palielināt klātbūtni Austrumu pierobežā.
Sandra Sprudzāne SEPLP eksperte, RTA vadošā pētniece
Konkrēti paradumi un vajadzības, kas nosaka to, kādas ir manas mediju lietošanas vajadzības, ko es gribu panākt, lietojot, piemēram propagandas kanālus – vai tas mani nomierina vai tieši otrādi ietekmē. Es neskatos politiku, es negribu iespringt, nervozēt, tāpēc viņi izvairās no atbildības un atzīst, ka skatās tikai izklaidējošu saturu, lai gan mēs zinām, ka šajā izklaidējošā saturā ir gana daudz propagandas arī.
Jaunākie pētījuma par Latvijas iedzīvotāju medijpratību dati rāda, ka 40% līdz galam neizprot mediju sistēmu un to darbības principu. Tāpat arī tikai 30% iedzīvotāju uzticas sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem.