Bērzs Latvijas dabas ainavā ieņem arvien būtiskāku vietu – pēdējā laikā mežos to aug vairāk. Bērzu izmanto ne tikai koksnes iegūšanai, bet arī medicīnas nolūkiem. Lai sabiedrību iepazīstinātu ar bērza nozīmi, Rēzeknes novadā Verēmu pagastā 300 metru garā maršrutā izvietota īpaša taka.
Sarkaņkalnā jaunizveidotā dabas taka vijas cauri gleznainai bērzu audzei, un tās mērķis ir izglītot par vienu no Latvijā visbiežāk sastopamām koka sugām – bērzu.
Arnis Krancāns “Latvijas finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai’’ valdes loceklis
Tika atklāta bērzu taka, kura ir 300m gara un cilvēki var iepazīties ar šo bērzu audzi, kur šo bērzu izmanto, kādiem nolūkiem viņš kalpo Sarkaņkalns atrodas Natura 2000 teritorijā, kas ir dabas parks, tad attiecīgi cilvēkus izglītojam par to, kas ir sastopams šajā dabas parka.
Lapu koks nav nejauši izvēlēts kā galvenais elements dabas takā. No koka ne tikai ražoti produkti, bet bērzs tiek arī pētīts, lai varētu to nākotnē efektīvāk izmantot.
Arnis Krancāns “Latvijas finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai’’ valdes loceklis
Bērzi ir izvēlēti tīšām, jo Latvijas finieris ražo bērza saplāksnes, ražo tikai no bērziem. Arī Pēta bērzu audzes, kas notiek, lai bērzs augtu ātrāk, ir arī ķīmijas rūpnīca, kurā šobrīd pēta un ražo betulīnu, kas ir tāda kā dabiskā antibiotika.
Mežu un bērzu koku situācija Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Vēl nesen valdošā koka suga pēc platības bija priede, bet tagad arī bērza apmēri strauji pieaug.
Andis Ķeniņš AS “Ludzas mežrūpniecības saimniecība’’ mežizstrādes vadītājs
Procentālais sadalījums ir valsts mežos ir savādāks, kas sastāda 22%, bet privātajā sektorā 37%. 00:43 Latvijas finiera meža platībās šis skaitlis ir iespaidīgāks, un tie ir 55%. Arvien vairāk mēģina atjaunot nocirstās meža platības ar bērzu.
Bērzs izceļas ne tikai ar savu skaistumu, bet arī ar salīdzinoši ātru augšanu un daudzpusīgu nozīmi saimniecībā.
Regīna Indriķe Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas dabas centra vadītāja
Bērzs ir arī diezgan ātraudzīgs koku un aug nepārāk ilgi, tie varētu būt 150 gadi, ja viņu nenocērt saimnieciskām vajadzībām. Pārstrādē viņu cērt kaut kur vecumā no 51 līdz 71 gadam, bet, ja nenocērt, tad var izaugt līdz dižkoka apmēram.
Dižkoki ir viena no Latvijas vērtībām. Lai arī bērzs reti sasniedz dižkoka vecumu, dabā vēl aizvien tādi ir satopami. Svarīgs parametrs ir 3m bērza stumbra apkārtmērs.
Regīna Indriķe Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas dabas centra vadītāja
Šeit Rēzeknē ir viens bērzs, kas nav gan vēl dižkoka statusā, bet ir sasniedzis jau 2,86m apkārtmērā, un tā kā ir potenciālais dižkoks.
Bērzu nozīme latviešu kultūrā un ikdienas dzīvē ir daudzveidīga, tas ir gan Vasarsvētku simbols, gan pieminēts latviešu tautas dziesmās, gan arī no koka iegūst dažādus produktus, piemēram, betulīnu vai bērzu sulu.