Fraņcs Trasuns beja katuoļu prīsters, rakstnīks i politiks, vīns nu golvonūs pyrmuo Latgolys kongresa reikotoujim 1917. godā. Īsadvesmojūt nu Trasuna bogoteigajim dzeivis nūtykumim, režisore Laura Jēkabsone pīrakstejuse pyrmū paseju latgaliski. Paseja ir sakraluo muzyka, kas itamā skaņdorbā sasavej ar folkmuzyku i atspūguļoj Latgolys viesturiskuos zemis kulturys daudzveideibu. Pyrma vaļsts svātku tei atskaņuota Latgolys viestnīceibā GORS.
Latgolys viestnīceibā “Gors” moukslys cīneituojim beja īspēja nūsaklauseit pyrmū paseju latgaliski. “Folk pasija” apmaklātuojim radeja daudzveideigu emoceju gammu. Tymā ir gon religiski, gon filozofiski motivi, kas saisteiti ar Fraņci Trasunu.
Laura Jēkabsone režisore
Folk pasija ir forma, kas vēsturiski ietver ciešanu stāstu un tas ir garīgajā mūzikā. Mēs esam ieraduši dzirdēt no pamatā Johana Sebastiana Baha, bet arī citiem komponistiem Kristus ciešanas stāstu. Pats galvenais aspekts, ka šī “Folk pasija” tika izstāstīta ar pašu Franču Trusuna vārdiem, es izmantoju mūzikā Franču Trasuna dzeju, kura varbūt nav tik populāra bijusi līdz šim.
Kristofers Volšs-Sinka Muokslinīcyskais vadeituojs i dirigents
Trasūna stāsts ir tik nozīmīgs arī šodien. Tas ko viņš piedzīvoja un tādas pārmaiņas viņš mēģināja ieviest, kas sabiedrībā aizvien ir ļoti aktuālas.
Jānis Strazdiņš dzīduotuojs
Šis darbs ļoti labi apvieno un parāda šīs dažādās Franča Trasūna šķautnes. Viņš nebija tikai garīdznieks, nebija tikai politiķis. Viņš bija arī cilvēks. Es centos to pēc iespējas labāk izdzīvot un parādīt.
Muzykaluo dorba suokūtnejais mierkis beja pavysam vīnkuoršs – radeit paseju. Tikai tod roduos saikne ar Latgolys kulturu.
Laura Jēkabsone Režisore
Kad mani uzrunāja diriģents Kristofers Volša Sinka, viņš teica, ka grib radīt pasiju par ciešanu stāstu, bet kas ir ļoti cieši saistīts ar Latviju, kādu leģendu un man uzreiz pirmā doma bija tieši par Franci Trasūnu.
Kristofers Volšs Sinka Mākslinieciskais vadītājs un diriģents
Man ir jādod lielo komplimentu Laurai, jo man liekas viņa ārkārtīgi veiksmīgi savienoja tautas mūziku ar akadēmisko mūziku, kas savukārt atspoguļo Trasūna politisko karjeru un visu, ko viņš darīja latgaliešu tautai.
Koč ari skaņdorbs pyrmū reizi atskaņuots jau oktobrī Reigā, Latgolys viestnīceibā ‘’Gors’’ pasejas atskaņojums radeja eipašys emocejis kai skateituojim, tai ari pošim muokslinīkim.
Jānis Strazdiņš Dzīduotuojs
Principā sajūtas, dziedot šeit, Rēzeknē, Gorā, tas tomēr arī pirmatskaņojums, pirmatskaņojums, tā teikt, tajā vietā, kur Francis Trasūns arī ir dzīvojis.
Muzykālajā dorbā lela nūzeime ir latgalīšu volūdai, jo Trasuns beja lels sovys zemis patriots. Taišni volūda beja lels izaicynuojums muokslinīkim tai kai da šam jīm nabeja saiknis ar latgalīšu volūdu.
Laura Jēkabsone Režisore
Vispār nav šaubu, ka tam pamatā bija jābūt latgaliski, jo šis stāsts ir par Latgali, tas ir, par Latgales vērtībām, par Latgales svarīgu jomu mūsdienās, mūsdienu kontekstā, mūsdienās Latvijā.
Jānis Strazdiņš dzīduotuojs
Man patīk izaicinājumi un un es labprāt, pēc nelielas pārliecināšanas piekritu, un tai procesā man ļoti palīdzēja Guntra Kuzmina – Jukna no ‘’Skonai’’, kas man palīdzēja ar valodas izrunu tieši. Mēs sadarbojāmies, lai pēc iespējas, jā, lai pēc iespējas saprotamāk un tuvāk īstajam arī valodiski izklausītos šis darbs.
‘’Folk pasijā’’ pīsadaleja dažaidi cyti muokslinīki kai Reigys projektu kors, Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris i postfolkloras grupa “Rikši”.
Jānis Strazdiņš dzīduotojs
Koris ir vienkārši burvīgs, un orķestris ir vienkārši burvīgs, un Rikši vēl vienkārši fantastiski ar savu pienesumu stilistisko un muzikālo. Un, jā, man liekas tāda ļoti jauka dažādu nedaudz dažādu mūzikas sfēru sadarbība un satikšanās šajā ‘’Folk pasija’’.
Dorbā īsasaisteja ari rakstneica Anna Rancāne. Jei libretā atspūguļuojuse Franča Trasuna dzeivi, izmontojūt gon Franča Trasuna ailis, gon pošys originaldzeju.
