Cimdu raksti katram novadam ir citādāki, lepojoties ar īpašiem ornamentiem un krāsām. Līdz šim Krāslavas novadam raksturīgi cimdi nebija izpētīti, taču vietējā rodarbniece Olga Jokste muzeju krājumos atradusi dzimtās puses vēsturiskos valdziņus. Tagad meistarklasēs meistares to apgūst, lai izzinātu un saglabātu tradīcijas.
Indras kultūras namā skan dziesmas un adāmadatu skaņas – rokdarbnieces sanākušas, lai iepazītu un ieadītu nesen atklātos īpašos, tieši Krāslavas novadam raksturīgos ornamentus.
Olga Jokste Cimdu adīšanas projekta vadītāja
Visu laiku likās, ka mūsu pusē nekā nav, ekspedīcija braukusi nav un mums cimdu nav. Un tad izrādās, ka muzejā Rīgā – etnogrofiskajā brīvdabas muzejā un Latvijas vēstures muzejā ir diezgan daudz Krāslavas novada adītu cimdu, nu un mums tagad ir tas uzdevums papētīt šos cimdus un to rakstu saglabāt.
Jumis, zalktis, Saules zīme, Dieva zīme – šīs un daudzas citas zīmes tiek ieadītas Krāslavas cimdos, un Indrai tiem ir īpaša vieta.
Māris Susejs Meistarklases ‘’Latviešu ornamenti’’ vadītājs
Indras radošie cilvēki iezīmē Latvju zīmes, jau kārtējo reizi gribu atgādināt, ka šeit sākas Latvija, šeit sākas Eiropa. Indras austās segas, kuros ir iezīmētas latviskās zīmes ļoti silda mūsu dvēseli.
Cimdu attīstības kultūra bija līdzīga visos Latvijas novados, taču adījumi un krāsu daudzveidība atspoguļo katram reģionam raksturīgas tradīcijas un unikālos stāstus. Pēc cimda raksta nosakāms arī tā tapšanas laiks.
Aija Jansone Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas Departamenta vadītāja
Pirmie rakstainie cimdi bija ar sīkiem rakstiņiem, jo tie paliek jaunāki, jo raksti paliek lielāki un dekoratīvāki. Krāsas ir ļoti košas, ļoti tempermentīgas. Saka, ka kurzemnieki traki krāsās, piedodiet, Latgale neatpaliek ne soli.
Vietējās adītājas ar interesi iepazīst Krāslavas novada rakstus, izprotot, ka tiem ir vēsturiska nozīme. Pašu adīšanas procesu viņas tver kā kopā būšanas laiku un arī kā zināmu meditāciju.
Ineta Meistarklases dalībniece
Kāpēc man patīk adīšana, kad ada rakstainu cimdu, vajag skaitīt valdziņus, vajag krāsas mainīt vēl tur ko, un tad nedomā par problēmām, tu noslēdzies savā pasaulē, adi to cimdu, skaiti valdziņus, rindiņas, kaut kā vieglāk dzīvot.
Helēna Meistarklases dalībniece
Es visu laiku nodarbojos ar zeķu adīšanu, ar cimdu adīšanu un tas bija viss mājās. Šuvām, adījām un tamborejām un pat audām kamēr bija stelles, pēc tam tās stellas aizveda uz Svariņiem, tā mēs palikām.
Izadot pārdesmit cimdus, tos izliks izstādē – lai arī citiem entuziastiem ir iespēja ielūkoties tieši Krāslavas novadam raksturīgajās krāsās un valdziņu ritmos. Nākamā izstāde gaidāma 11.decembrī novada muzejā. Projektu „Latgales rakstaino cimdu adīšanas prasmju saglabāšana Krāslavas novadā” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.