Vairums jauniešu reģionos atzīst, ka viņus neinteresē tradicionālajos un vietējos medijos atspoguļotais saturs. Viņi priekšroku dod sociālajiem medijiem un uzskata, ka viņiem piemīt medijpratība un spēja kritiski izvērtēt saturu. Taču ir arī risks būt ietekmētiem vai saņemt nepatiesas ziņas. Mediji Latgalē cenšas piedomāt vairāk par jauniešu auditoriju, piedāvājot iespēju pašiem radīt saturu un vairāk publicējoties sociālo tīklu platformās.
Pēdējos gados jaunieši Latgalē arvien vairāk patērē starptautiskus sociālos medijus, maz uzmanības pievēršot vietējam saturam.
Meldra rēzekniete
Visbiežāk es izmantoju Instagram un arī Tiktok. Televīzija, radio, avīzes? – Starp citu, nelietoju. Nezinu, kaut kā ir beidzies tas moments. Kaut kā agrāk jā, gadus trīs, man liekas, tas bija aktuālāks. Varbūt vienīgais tagad avīzi varbūt varu palasīt kopā ar vectēvu.
Jete rēzekniete
LA.lv – latviešu mājaslapa? LA.lv. Jā, jā, tur es lasu ziņas bieži. Ja gribas nepareizu informāciju, tad delfos paķircinos mazdrusciņ, bet ļoti daudz informācijas interneta portālos ir Instagramā, kas ir atsevišķi Instagrama, tad tur ir bieži viskautkādas ziņas. Latgales radio es arī bieži klausos, bet man grūti ar latgaliešu valodu, vēl mācos.
Laura Rēzekniete
Lielākoties kaut kādus ziņu kanālus kā, piemēram, LSM vai arī vispārībā sociālos tīklus. Avīzes, radio, televizors? – Diemžēl nē. Vai tu uzticies tam, ko tu lasi? – Kā kuru reizi. Ja tas ir kāds LSM, tad jā, taču visādos sociālajos medijos es skatos uz to diezgan kritiski.
Latvijas iedzīvotāju medijpratības jaunākā pētījuma secinājumi apliecina – uzticēšanās medijiem ir zema.
Elīna Lange – Ionatamišvili NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra vecākā eksperte
Meklēt jaunas metodes, kā uzrunāt auditorijas, galvenokārt tieši jauno paaudzi, kuru, acīmredzot, daudzi mediji pamazām pazaudē vai nespēj iegūt no jauna. Tur, savukārt, parādās otrs jautājums – kur šīs auditorijas dzīvo, kur tās ir? Vai tas ir Tiktoks, Facebook vai vēl kāda mazāk zināma sociālo tīklu platforma. Arī tie formāti, kā tās uzrunāt, jo skaidrs ir tas, ka tā uzmanība ir jānotur pirmajās divās trijās sekundēs.
Medijiem reģionos jāatgūst uzticamība, saka eksperti, tāpat ir jāprot mainīties. Lai piesaistītu jauniešu auditoriju, avīze “Rēzeknes vēstis” piedāvā veidot rakstus, kā arī izvieto jauniešiem interesējošu saturu. Nākotnē plāno izveidot atsevišķu jauniešu lapu un vairāk digitalizēties.
Marina Tetarenko Avīzes “Rēzeknes Vēstis” redaktore
Tā bija Ingūna Buldure, Beāte Veikšeja un Paula Esmeralda Deksne. Viņas brīnišķīgi ienāca mūsu kolektīvā, mūsu žurnālistu komandā un ļoti labi rakstīja. Un pašreiz mēs turpinām sadarboties. Labprāt raksta, dalās ar lasītājiem ar saviem iespaidiem, domām par notikumiem, kas notiek gan jauniešu skolu vidē, gan kur viņi brauc, kas ietekmēja, kas ieinteresēja. Mēs atspoguļojuma avīzes slejās jauniešu dzīvi – ko viņi dara ārpus skolas, kādas ir sekmes, olimpiādes, konkursos.
Savukārt latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv pieejams teju visas populārajās sociālās tīklošanās platformās, bet tieši jauniešu auditorija vairāk novērojama tieši Instagram platformā – 20 procenti, bet mazāk Facebook – pieci procenti.
Amanda Anusāne Portāla lakuga.lv vadītāja
Tie ir parastie ieraksti, posti. Tad arī Instagram stāstiņi jeb story publicējam visas aktuālās ziņas, kas ir. Izglītojoši vai informatīvi ieraksti vismazāk interesē publiku. Tas ir saprotams, jo no lietotāju paradumiem, visvairāk aiziet izklaidējoši ieraksti. Izklaidējošais formāts mums ir reportāžas no latgaliskiem pasākumiem, koncertiem.
Agnese Berga KM mediju politikas nodaļas eksperte
Medijiem pašiem ir jāsaprot sava auditorija, sāksim ar to. Ir svarīgi saprast, kas ir tie lasītāji, klausītāji un skatītāji. Līdz ar to ir svarīgi strādāt tieši uz šo auditoriju, lai to piesaistītu, lai to noturētu. Un otrs ir tas, ka medijiem citam citu ir jāaizstāv, ja kāds medijs tiek apmelots vai nepatiesi apsūdzēts lietās, tad ir svarīgi, ka kāds cits pasaka, ka tā nav un ļoti svarīgi, ka tas ir no mediju vides, nevis tieši no anonīmiem kontiem sociālajos tīklos.
Tieši auditorijas apjoms, sasniedzamība un kvalitāte ir kritēriji, kurus vērtē, piešķirot finansējumu reģionālajiem medijiem. Tostarp, asas diskusijas izvērsušās par papildu naudas došanu tieši drukātajiem medijiem, kamēr reģionālām televīzijām izvirzīti citi, stingrāki kritērji.