Latvijā mikroliegumus veido visiem ligzdojošajiem ērgļiem, ūpjiem, melnajiem stārķiem, medņiem, kā arī atsevišķu sugu pūcēm un dzeņiem. Šobrīd gan novērots, ka tieši Baltijas valstīs un Polijā melno stārķu populācija salīdzinoši ar citām Rietumeiropas valstīm samazinās visstraujāk. Valstī pašlaik ir aptuveni 330 melnā stārķa mikroliegumi 6,6 tūkstošu hektāru platībā, tomēr speciālisti uzskata, ka patiesais ligzdotāju skaits ir vismaz trīs reizes mazāks.
Mežā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā atrodas viens no jaunākajiem melnā stārķa mikroliegumiem. Šopavasar te aptuveni 70 gadus vecā mežaudzē, apsē netālu no pamestas viensētas atrasta ligzda ar četriem mazuļiem. Liegums un tā buferzona izveidota gan privātā, gan valsts mežu teritorijā vairāk nekā 70 hektāru platībā.
Gaidis Grandāns LVM vides eksperts
Šobrīd Latvijā ligzdojošā melno stārķu populācija tiek vērtēta kā aptuveni 100 pāri, bet jāņem vērā fakts, ka no šiem 100 pāriem ne tuvu visi nav sekmīgi, līdz ar to tās ligzdas, kur ir jaunie putni, tās būtu prioritāri aizsargājamas.
Melnais stārķis ir īpaši aizsargājam suga Latvijā, visvairāk izplatīta Dienvidlatgalē un Dienvidkurzemē, bet citviet populācija pēdējos gados samazinās. Kāpēc? Atbildes rast grūti, situāciju jāskata kompleksi ar pasaules tendencēm.
Gaidis Grandāns LVM vides eksperts
Konkrētas atbildes uz šiem jautājumiem nav. Gan Latvijā, gan, es gribētu teikt, arī pasaulē vadošais sugas eksperts Māris Strazds ar šo nodarbojas no Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta. Globāli suga nav apdraudēta un Rietumeiropas melno stārķu populācija ir pat pieaugoša, bet Baltijas valstīs un Polijā nu jau ilglaicīgi mēs novērojam skaita samazināšanos.
Ornitologs Māris Strazds ir kodolīgs – saglabāt melnā stārķa populāciju Latvijā ir teju neiespējami.
Māris Strazds ornitologs
E-PASTS “Kā klājas melnajam stārķim Latvijā? Ļoti slikti un nav nekādu izredžu, ka kaut kas nopietni mainīsies uz labo pusi.”
Melnā stārķa populāciju var ietekmēt ķīmiskais piesārņojums, plēsēji, mežsaimniecības radītie traucējumi un dzīvotnes raksturlielumi. Latvijā šobrīd melnajam stārķim izveidoti ap 330 mikroliegumiem vairāk nekā 6000 hektāru platībā. Speciālisti gan novērojuši, ka šo liegumu skaits ir lielāks, nekā reāli ligzdojošo putnu populācija.
Gaidis Grandāns LVM vides eksperts
Mikroliegumu ir vairāk nekā reālu ligzdu, bet ir jāsaprot arī tas, ka jebkura vieta, kur nav ilgstoši notikusi mežsaimnieciskā darbība, tur neizbēgami būs arī citas dabas vērtības. Tā ka ne velti melno stārķi mēdz saukt arī meža ekoloģijā kā lietussarga sugu, respektīvi, atrodot šo vienu sugu un aizsargājot, tiek aizsargāta vēl virkne citu sugu. Tā ka atcelšanas procesi mikroliegumiem faktiski nenotiek.
Par mikroliegumiem privātos zemes īpašumos šobrīd piešķir kompensāciju 196 eiro par vienu hektāru. .
Daina Liepiņa VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente
E-PASTS “Melnajam stārķim mikroliegumi tiek veidoti vidēji 20 hektāru platībā. Lielākais Latvijā atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un aizņem 46 hektārus.”
Vides eksperti iesaka vietnē “LVM GEO” sekot līdzi mikroliegumu teritorijām ar apzīmējumu “Putni” un aprīļa – septembra periodā izvairīties tos apmeklēt, jo melnie stārķi esot jūtīgi pret trokšņiem.