Divpadsmit arāji šodien tikās Latgales pierobežā Kārsavā, kur, spītējot lietum un pamatīgām zemes dangām, sacentās aršanas meistarībā. Dalībnieku vidū arī divi arāji no Igaunijas. Šoreiz uzvaras laurus plūca vairākkārtējs Latvijas čempions no Dobeles Jānis Vaitkevics, tāpat arī vietējais malnavietis Aleksandrs Drozdovs. Sacensību dalībnieki un organizatori norāda – lai arī ir 21.gadsimts, aršana ir neizskaužama un sēklas pamata sagatavošana ir valsts ražas un ienākumu pamats.
Katram arājam tika iedalīts viens tīruma laukums un sacensības var sākties, katram cenšoties parādīt un pierādīt savas prasmes un izturību.
Sandra Ežmale LBTU Malnavas koledžas direktore
Latvijas arāju sacensības ir, pirmkārt, pasākums, lai godinātu mūsu tradīcijas, tradīcijas lauksaimniecībā – tieši aršanu. Kā mūsu zemnieki teica – tagad ir riktīgi laikapstākļi, lai parādītu meistarību. Kurš labā laikā nemāk art?
Aigars Laurinovičs Latvijas arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs
Aršana kā augsnes apstrāde nekur nav pazudusi. Tā tieši otrādāk sāk atgriezties arī ražošanā, lielražošanā, zemnieku saimniecībās. Šī prasme pareizi uzart ir ļoti svarīgi, jo pamatā arums un aršana ir sēklas pamata sagatavošana. Tātad tas ir ražas pamats un tas ir mūsu ienākumu pamats.
Dalībnieki startē divās klasēs – tautas klase, kur piedalās zemnieku saimniecību pārstāvji, un skolu un sporta klase, kur savas prasmes demonstrē studenti. Abas klases ir vienlīdz pārstāvētas un vairāki no dalībniekiem piedalījušies pasaules čempionātos. Māris Jānis Zuments ir topošais lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis un aršanu sauc par savu sirdslietu. Viņš paguvis izcīnīt 1. vietu arāju sacensībās Lietuvā.
Māris Jānis Zuments Kandavas lauksaimniecības tehnikuma audzēknis
Man ir labs skolotājs. Tāds jautrs, viņš māk labi apmācīt. Lai labus rezultātus, ir jābūt pašam gribam, ļoti lielai vēlmei, jābūt labam skolotājam, kas var iemācīt un tas arī viss. Tehnika galvenais, lai būtu tehnika. Šodien man ir “Valtra” A sērija 92. Tas ir kverland arkls.
Jānis Šnakšis ZM Stratēģijas analīzes nodaļas direktora vietnieks
Tas no smaga darba ir kļuvis par tehnoloģiskāku procesu, tādēļ izglītoti lauksaimnieki un jaunā lauksaimnieku ir ļoti nozīmīga. Šie jaunie speciālisti būs labi tehnoloģiju pārzinātāji un jaunie saimnieki nākotnē.
Dalībnieku tehnika un arkli ir dažādi, taču īpaši izcelts dalībnieku vidū ir arī tradicionālās aršanas darbaspēks – zirgs.
Olesja Piemājas saimniecības pārstāve no Mērdzenes pagasta
Mums arī ir traktori. Tas zirdziņš ir priekam. Mēs gribam parādīt un atgādināt cilvēkiem, ka vēl ir tāds dzīvnieciņš, ar kuru strādāja agrāk. Visi esam pieraduši pie tehnikas, bet ir pie mums vēl Latvijā tāds darbaspēks kā zirdziņš. Pareizi, Cēzars? Redziet kāds, smuks un labs!
Trīs stundu laikā arājam jāizveido saarums un atarums. Tiesneši fiksē nianses – vagas taisnums un dziļums, sakļaušanas, augu atlieku neesamība, lauciņa gali un citas.
Aigars Laurinovičs Latvijas arāju organizācijas valdes priekšsēdētājs
Maiņvirzējam varbūt ir grūti uztaisīt tā saucamo ķīļa slejas saarumu, bet, no otras puses, mums nav nekur Latvijā lauciņi regulārā četrstūra formā. Visi ir ar ķīļiem, kaut kādiem stabiem, akām. Lielākās raizes, man liekas, sagādā drosme ierasties uz šejieni.
Sandra Ežmale LBTU Malnavas koledžas direktore
Vakar mums bija treniņu diena. Tur tautas klases pārstāvji varēja profesionāļa klātbūtnē, virsvadībā mācīties, kā pareizi noregulēt arklus, kā to darīt. Tāpat arī vienkārši sacensību gars. Parādīt, ka mums Latgalē vēl joprojām ir arāji. Latgalei pierobežas pusē šis ir tāds foršs pasākums, kur mēs varam visi cits citu labāk iepazīt.
Uzvaras laurus sacensības skolas – sporta klasē ieguva vairākkārtējs čempions Jānis Vaitkevics no Dobeles puses, tautas klasē – malnavietis Aleksandrs Drozdovs, savukārt darbā ar parastajiem arkliem labāko rezultātu uzrādīja igauņi.