“Francis Trasuns ielika Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali,” tā par slavenāko latgaliešu politiķi, garīdznieku un kultūras aizstāvi teicis valsts pirmais prezidents Jānis Čakste. Tieši Francis Trasuns savu mūžu veltīja, lai garīgi un materiāli paceltu latgaliešu zemniekus, ļautu viņiem runāt, izkopt un saglabāt latgaliešu valodu un apvienot latviešu tautu vienā veselā organismā. Šogad, atzīmējot 160. Trasuna dzimšanas dienu, viņam veltīti piemiņas pasākumi.
Franča Trasuna 160. gada dienas svētki atzīmēti ar rīta Svēto misi Rēzeknes Jēzus sirds katedrālē, uzsverot viņas daudzos nopelnus garīgajā, politikas un kultūras dzīvē ne tikai Latgalē.
Inta Deksne Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” krājuma glabātāja
Francim Trasunam ir saistība ar katedrāli, jo viņš divus gadus 20. gadsimta sākumā bija dekāns katedrālē. Trasuns ir bijis gan katoļu garīdznieks. Garīdznieks, kurš gribēja būt tuvāk tautai un aicināja to darīt pilnīgi visiem katoļu garīdzniekiem. Viņš bija tas cilvēks, kurš sargāja demokrātiskās vērtības.
Mūsdienu politiķi, garīdznieki, valodnieki un citu jomu speciālisti apbrīno Franča Trasuna darba spējas un pūles. Jau savā laikā Trasuns uzvēris tās problēmas un jautājumus, par kuriem runājam vēl šobrīd.
Angelika Juško-Štekele RTA asociēta profesore
Novembrī viņš teica, ka Latgalē vajag otras šķiras ceļus. Tādus, lai var aizbraukt no vienas skolas līdz otrai un tikt līdz mājām. Decembrī viņš teica: “Paskatīsimies, kā strādā mūsu tautas kalpi un tad par viņiem balsosim.” Redziet, tie jautājumi, man liekas, nav sveši nevienam no mums arī šodien.
Anna Rancāne Dzejniece, 14. Saeimas deputāte
Pieminēt tos cilvēkus tā kā Francis Trasuns, bez kuriem Latvijas karte, iespējams, būtu citādāka. To brīvības izjūtu. Kā viņš arī pats rakstīja: “Brīvība ir dota no Dieva.” Un arī to ticību, ka varai tiešām pieder tikai laicība, bet taisnībai mūžība. To viņš arī ir pierādījis ar to, ka viņa taisnībai tiešām pieder mūžība. Tāpēc mēs viņu tagad pieminam un pieminēsim.
Jānis Bulis Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps
Viņš mācīja lūgties, deva katehismus, lūgšanu grāmatas. Tas viss liecina par to, ka viņš bija dziļas ticības vīrs, mīlēja baznīcu. Viss, ko viņš darīja, ir paraugs vai norādes mūsu paaudzei, tagadējai paaudzei. Ko vajag darīt, lai atgūtu to, ko mēs bijām savā laikā zaudējuši ar bezdievības sludināšanu.
Franci Trasunu dēvē par latgalieti ar lielo burtu un viņa lielākais nopelns ir Latgales pievienošana kopējā Latvijas valstī, apvienojot latviešu tautu vienā organismā. Viņš droši devās dzīves cīņā, lauzdams sev ceļu uz priekšu ar dedzīgiem vārdiem, drošsirdīgiem darbiem.
Inta Deksne Franča Trasuna muzeja “Kolnasāta” krājuma glabātāja
Mums ir jābūt stabiliem savā pārliecībā, ko arī Trasuns ir darījis. Viņam bija pārliecība un viņš par šo pārliecību gāja, cīnījās un runāja. Tas ir pats svarīgākais, kā patiesībā arī ļoti pietrūkst mūsdienās. Ja mums ir mērķis, mums ir pārliecība un mēs par to arī cīnāmies.
Ievērojamā latgalieša 160. gada dienas svētki atzīmēti arī ar pasākumiem dzimtajā vietā muzejā “Kolnasāta”, aizvadīts atceres mirklis Rīgā pie Saeimas nama, tāpat arī izveidots pirmatskaņojums skaņdarbam par Franci Trasunu “Folk pasija”.