Latgales pierobežu pašvaldībās akūts jautājums par vidusskolām

Autors: Marta Puzāka - 10 oktobris, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 6 min.

Lai saglabātu vidējās izglītības pieejamību pierobežas reģionos, Izglītības un zinātnes ministrija samazinājusi jaunā skolu tīkla kvantitatīvos kritērijus no obligātajiem 60 skolēniem vidusskolā līdz 45. Kaut arī prasības mazinātas, desmit no 13 pierobežas skolām Latgalē tāpat neatbilst kritērijiem. Jau iepriekš skolās valdīja bažas par nesamērīgajām prasībām, taču ministrija šoreiz nāk pretī ar īpašu pieejamības skolu kategoriju.

Preiļu novada Aglonas vidusskolas 10. – 12. klasē šobrīd mācās 37 skolēni. Līdzās desmit citām Latgales pierobežas reģiona skolām jaunā Izglītības un zinātnes ministrijas skolu tīkla modeļa prasību – 45 – skolēni vidusskolā tā nesasniedz.

Lidija Šatilova Aglonas vidusskolas direktore

Brauc bērni no Preiļiem, gan no Krāslavas novada ir. Tā kā Krāslavas novadā slēdza Andrupenes skolu, Priežmales pamatskolu, tad ir bērni no tiem novadiem. Preiļu novada dome sūta tur autobusu, lai atvestu bērnus uz skolu.

Bērniem no tālākām vietām skolā tiek piedāvātas kopmītnes. Tāpat arī šogad ieviesta stipendija desmitajās klasēs. Skolas vadība norāda, ka skolēnu izvēli par labu vidusskolai vai profesionālai izglītībai nereti nospēlē tieši finansiālais aspekts. Savukārt skolēni saka – palikt vidusskolā ir ērti, izglītības kvalitāte ir augsta, tāpat arī nākotnes plānos ir augstākās izglītības ieguve.

Vadims Kozlovs Aglonas vidusskolas 11. klases skolēns

Biju mācījies vietējā Šķeltovas pamatskolā. Pēc tās slēgšanas es iestājos Aglonas vidusskolā. Tomēr ir zināma šī vieta. Man ir pazīstami lielākā daļa no skolotājiem. Arī ērts, nodrošināts transports.

Beāte Ligita Barkāne Aglonas vidusskolas 11. klases skolniece

Pārsvarā vienmēr es piedalos angļu valodas olimpiādēs. Ir bijis, kad piedalījos matemātikas un latviešu valodas olimpiādēs. Ir patīkami šeit mācīties un ir tomēr draugi, negribējās pamest skolu. Ir iesākts justies kā mājās. Viss ir ērti un tu nejūties stresā.

Sintija Gutāne Aglonas vidusskolas 11. klases skolniece

Es vēlējos iet tieši uz vidusskolu, jo zināju, ka uz tehnikumu negribu, jo tur būs profesija un man tā profesija neinteresē. Es atbraucu uz šejieni svētdienās, piektdienās aizbraucu. Ir tuvāk, kojas ir tepat blakus, var ilgāk pagulēt.

Lidija Šatilova Aglonas vidusskolas direktore

Jauniešiem ir svarīga nauda, jo, acīmredzot, ekonomiskā situācija valstī nav tik spēcīga. It sevišķi, gadījumos, kas tiešām ir daudz bezdarbnieku, ka nav vecākiem darba. Arī uz tehnikumiem aiziet liela daļa, jo tur saņem stipendiju. Aiziet arī labi bērni, kuriem vajadzētu mācīties vai vidusskolā vai ģimnāzijā, bet viņš aiziet uz tehnikumu.

Starp pašvaldībām kritiskākā situācija ir Balvu novadā. Tur četrās vidusskolās – Baltinavas, Viļakas, Rekavas un Rugāju – netiek sasniegti kritēriji. Vietvarā norit diskusijas par to, kuru skolu reorganizēt. Lai nekristu galējībās reorganizējot visus posmus, ministrija piedāvā atsevišķu skolu kategoriju kā pieejamības skolas, kur kvantitīvais kritērijs ir vēl mazāks. Latvijā tādas jau ir 19.

Edīte Kanaviņa IZM Izglītības departamenta direktore

Mēs izmantojam OECD metodiku, lai noteiktu attālumu starp skolām, kas īsteno vienādu izglītības posmu, piemēram, starp divām vidusskolām. Ja attālums ir tāds, ka ceļā pavadītais laiks starp skolām ir ilgāks kā 30 minūtes, tad šai skolai tiek piemērots pieejamības skolas statuss. Kvantitatīvais kritērijs vēl tiek samazināts – pamatskolas posmā tie ir 15 bērni, vidēji 5 bērni klasē, savukārt vidusskolas posmā tie būtu 30 bērni.

Inese Circene Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja

Neraugoties uz skaitu un valsts mērķdotācijas nepietiekamību, darbs notiek un katrā mācību iestādē mācības norit. Ja pašvaldība reorganizē Baltinavas un Rekavas vidusskolu, atstājot pamatskolas posmu, tad par pieejamības skolu kļūst Viļakas vidusskola. Ja pašvaldība reorganizē Rugāju vidusskolu, atstājot pamatizglītības pakāpi, tad kā pieejamības skolu saredz Balvu valsts ģimnāziju.

Ja pašvaldība nevēlas reorganizēt vidusskolas posmu, tad tā darbība jānodrošina pašvaldībai, norāda ministrijā. Tādā gadījumā līdzšinējās ministrijas mērķdotācijas būs jānodrošina no pašvaldību budžeta.

Edīte Kanaviņa IZM Izglītības departamenta direktore

Tā ir tikai vienošanās starp pašvaldībām un valsti par to, kā tiek nodrošināts finansējums pedagogu darba samaksai. Ja pašvaldība uzskata, ka noteiktā vietā vidējas izglītības iestādei ir jābūt un skolēnu skaits ir mazāks, izglītības iestāde var turpināt darboties, bet tādā gadījumā pedagoga darba samaksu nodrošina pašvaldība.

Lidija Šatilova Aglonas vidusskolas direktore

Esam runājuši ar pašvaldību. Pašvaldība dotajā brīdī sola, ka vismaz uz nākošo mācību gadu, ja mēs nesalasīsim, tad mūs atbalstīs kā vidusskolu. Mēs ļoti centīsimies, protams. Karjeras nedēļās runāsim ar tiem bērniem, kam tiešām redzams potenciāls stāties augstskolā un varētu turpināt iegūt vidusskolā zināšanas.

Ministrija norāda, ka sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju strādā arī pie citiem atbalsta kritērijiem, lai pierobežā nodrošinātu ne vien izglītības pakalpojumu, bet arī uzlabotu kopējo dzīves vidi.

Dalies:

Skolotāju svētkiem Tilžā apskatāma tematiska izstāde

Akcija “Tīrmājas dienas” Dagdas pagastu apvienībā

Līdzīgi raksti