Šodien Latvijā tiek atzīmes Starptautiskā skolotāju diena. Līdz šim to svinēja oktobra pirmajā svētdienā, taču šogad, pieņemot izmaiņas likumā, skolotāju diena turpmāk tiks svinēta tieši 5. oktobrī. Par godu skolotāju svētkiem, Tilžas pagastmājā izveidota izstāde “Tā skolā bija kādreiz”, kur aplūkojamas pagājušā gadsimta mācību grāmatas, liecības, pārgājienu dienasgrāmatas, tāpat arī izvietota vietējās entuziastes Emeritas Brenčevas vairāk nekā trīsdesmit gadus veidota pildspalvu kolekcija. Viņas krājumā ir 400 pildspalvas.
Pildspalva – tas ir darbarīks, bez kura nav iedomājamas neskaitāmas profesijas. Tilžas iedzīvotāja Emerita darba mūžu veltījusi valsts iestādei, kur ikdienas darba rīks bijusi tieši pildspalva. Tā sākusies aizrautība kolekcionēt. 30 gadu laikā ievāktas 400 pildspalvas no ārzemēm, iestādēm, organizācijām, zīmoliem, citām vietām un notikumiem.
Emerita Brenčeva Pildspalvu kolekcijas autore
Bieži devāmies ceļojumos uz Eiropu un katrā Eiropas valstī es iegādājos konkrēti šai valstij raksturīgās pildspalvas. Katra pildspalva ir citādāka. Var skatīties, apjūsmot to, cik tie pildspalvu dizaineri bijuši ar lielu izdomu.
Pildspalvas sagrupētas 15 kategorijās – bankas, pasākumi, medicīnas iestādes un pat medikamentiem veltītas pildspalvas. Visplašākās ir Latvijas pagastu un ir ārzemju ceļojumu kolekcijas, kur tālākā pildspalva atceļojusi no Austrālijas.
Emerita Brenčeva Pildspalvu kolekcijas autore
Šīs ir Austrālijas ar koala lācīšiem. Ja kādreiz, 90. gados bija tādas no tiem ārzemju ceļojumiem bija diezgan parastas pildspalvas ar kādu zīmējumu augšgalā. Tagad viskaut kas ir – puķīte augšgalā, krokodils, pildspalva salūts. Šeit ir no Amsterdamas tulpīte.
Kā norāda kolekcionāre, lai arī mūsdienās pildspalvām izdomas netrūkst, tomēr savu funkciju pilda mazāk. Izstādē līdzās pildspalvām apskatāmi ar roku rakstīti 70. – 80. gadu materiāli kā labāko domrakstu apkopojumi, pulciņu apraksti un pārgājienu dienasgrāmatas.
Daiga Lukjanova Tilžas Kultūras un vēstures nama vadītāja
Šeit ir pārgājienu apraksti ar visām maršruta kartēm, fotogrāfijām, bērnu zīmējumiem. Arī visi ir rakstīti ar pildspalvu. Tas bija lielākais prieks, lielākā laime iet pārgājienā! Cept kartupeļus uz ugunskura. Mēs bijām stāvā sajūsmā.
Izstādes veidotāja kavējas atmiņās par skolas laikiem un izaicinājumiem, kas tolaik bija. Jānēsā skolas forma, nemitīgas mutvārdu ieskaites, nebija elektrības un dikti daudz jāraksta ar roku.
Daiga Lukjanova Tilžas Kultūras un vēstures nama vadītāja
70. gadu sākumā ļoti daudzās lauku skolās vēl mācījās pie petrolejas lampām. Elektrības nebija. Es pati esmu tam piemērs. Manās mājās elektrību ievilka tikai 1973. gadā. Mums trūkst rakstīšanas ar pildspalvu, ļoti maz mums tagad. Viss jau ir datorrakstā, jūs saprotiet? Līdz ar to rokraksts vienkārši neveidojas. Es esmu iemācījies rakstīt, kaut ko rakstu, bet rokraksts jau veidojas, ja mēs rakstām daudz un dikti patiesībā.
Izstādi Tilžā varēs aplūkot vēl visu oktobri. Īpašu interesi par to izrāda vietējie absolventi, kas pierakstos un albumos var atrast atmiņu stāstus un fotogrāfijas par skolas laikiem.