Septembris Latvijā ir diženā dzejnieka un rakstnieka Raiņa mēnesis. Viņam veltīti dažādi dzejas pasākumi, un viens no tiem ir 2.-12. klašu skolēnu skatuves runas konkurss “Zelta sietiņš”. Šoreiz dalībnieku rindās pulcējās 44 skolēni no Daugavpils, Augšdaugavas novada, Sēlijas un citām tālākām vietām. Viņi cītīgi gatavojušies, lai žūrijai pierādītu daiļrunāšanas prasmes, deklamējot divus Raiņa vai Aspazijas daiļdarbus.
Ar izteiksmi un emocijām skolēni Raiņa mājās Berķenelē piedalās skatuves runas konkursā “Zelta sietiņš”. Šeit pulcēti vairāk nekā četrdesmit skolēni, lai parādītu savus talantus, izpaustos radoši un draudzīgi sacenstos. Katrs izvēlējies sev tīkamus divus Raiņa vai Aspazijas daiļdarbus.
Inese Baravika Raiņa mājas Berķenelē vadītāja
Šodien atkal Raiņa māja Berķenelē ir piepildīta ar jauku skolēnu smaidiem, varbūt uztraukumiem un balto blūzīšu elementiem. Fantastiski noskatīties, kā desmit bērni lasa nevienādi. Katrs interpretē pa savam. Te nu ir tas radošais. Jāatceras no galvas teksts, jāsadzīvo ar uztraukumu, ka citreiz aizmirstas teksts.
Konkurss tiek vērtēts trīs klašu grupās. Žūrija lielu vērību pievērš mākslinieciskajam sniegumam, valodas kultūrai un literārā materiāla atbilstībai. Dalībnieki gan norāda, ka gatavošanās konkursam vienmēr norit cītīgi un laicīgi. Daiļrunāšanas pamatā ir nemitīgas atkārtošanas reizes.
Ilona Belousa Daugavpils Vienības pamatskolas skolniece
Es šodien konkursā lasīšu “Abi miguži” un “Melno meiteni.” “Abi Miguži ir par to, ka abi divi puiši negrib celties un tēvs viņus par to bar.
Eleonora Smirnova Ilonas pedagoģe
Laikam dzejoļus no galvas nav grūti iemācīties, bet skaisti nolasīt ar izteiksmi – tur gan vajag māku un pacietību. Katru dienu ir jāvingrinās un jāmēģina sevi iztēloties to varoņu lomā, par kuriem tu runā dzejoļus. Drusciņ mums tomēr ir satraukums, bet mēs mēģinām pārvarēt to, sakot sev, ka mums tāpat jau ir liels gods uzstāties un piedalīties šajā pasākumā.
Vairumam dalībnieku skatuves runas konkurss ir ikgadēja tradīcija. Ar katru reizi darbi tiek deklamēti aizvien labāk, tāpat tā ir iespēja smelties iedvesmu no citiem vienaudžiem.
Sintija Indrikova Aglonas vidusskolas 9. klases skolniece
Man ļoti patīk daiļlasīšana un piedalos ne pirmo reizi. Stāvot uz skatuves un runājot daiļdarbus, man iedegas acis un es esmu es. Man šķiet, ka jābūt pārliecībai par to, ka tu zini darbu un vienkārši jāstāsta. Nav jāpārdzīvo par to, ka tu varbūt kaut ko aizmirsīsi. Izgāji, nostāstīji, aizgāji.
Samanta Ilūkstes Raiņa vidusskolas 11. klases skolniece
Drusciņ ir stress, bet es cenšos to, tā teikt, norīt, lai izietu bez stresa. Kad es uzeju, vienmēr ir jādomā – lēnām, mierīgi. Jo vairāk es steidzot, jo ātrāk vārdi iet. Tad es nepagūstu saprast, kurā vietā es esmu. Lēnām, mierīgi, no sirsniņas, kā skolotāja mācīja un uz priekšu.
Pasākuma organizatori uzskata, ka konkurss būs “dzīvs” arī turpmāk, jo dalībnieku skaits ik gadu ir nemainīgi liels. Konkursā tiek apbalvoti tikai trīs skolēni – pa vienam labākajam katrā klašu grupā.
Inta Uškāne Augšdaugavas novada kultūras centra “Vārpa” vadītāja
Manuprāt, vissvarīgākais šajā pasākumā ir tas, ka bērni vispār lasa, ka viņi ir iepazinušies un kaut vai vienu dzejolīti iemācījušies no galvas. Tas ir drosmes apliecinājums, ka ar katru gadu uzstāšanās reizes bērni paliek drosmīgāki un viņi nebaidās no skatuves. Komunicēt ar citiem caur dzejas un prozas valodu.
Samanta Ilūkstes Raiņas vidusskolas 11. klases skolniece
A052C254 Īstenībā tā ir laba pieredze, jo konkurence ir liela. Te ir ne tikai Augšdaugavas novads, bet arī dzirdēt citus bērnus, kā viņi runā un kaut ko iemācīties.
Konkurss “Zelta sietiņš” rīkots jau kopš 2001. gada. Tā mērķis ir popularizēt Raiņa un Aspazijas literāro un kultūrvēsturisko mantojumu, tāpat arī kopt un attīstīt bērnu un jauniešu skatuves runas prasmes, radošo un emocionālo izpausmi.