Skolēni iepazīst meža nozari “Zaļajā klasē”

Autors: Marta Puzāka - 11 septembris, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Latvija ir bagāta ar mežiem un tas ir mūsu lielākais resurss, kas jākopj un jāattīsta – tā uzsver pasākuma “Zaļā klase” organizatori. Jau ceturto reizi skolēniem no visas Latgales Rēzeknes novada Sarkaņkalnā izveidots interaktīvs 37 pieturvietu ceļš, kur izzināt meža apsaimniekošanas, kokrūpniecības, dabas daudzveidības un aizsardzības specifiku, kā arī uzzināt par karjeras iespējām meža nozarē. Pasākumu organizē a/s “Latvijas Finieris” un a/s “Latvijas valsts meži”, pulcējot vairāk nekā 2000 skolēnus.

Iesēsties meža apsaimniekošanas un meža dienesta tehnikā, apstrādāt koka materiālus un pārbaudīt zināšanas izklaidējošās spēlēs – ar šādu piedāvāju jau ceturto gadu pasākums “Zaļā klase” Sarkaņkalnā pulcē Latgales reģiona jauniešus.

Arnis Krancāns Pasākuma organizators, “Latvijas Finiera fonds ilgspējīgai attīstībai” valdes loceklis

Šis ir viens no lielākajiem, droši var teikt, lielākais meža izziņas pasākums Latgalē. Mēs mēģinām iemācīt bērniem stacijās to, ka mežs ir mūsu resurss, kuru mēs varam izmantot, lai mūsu ekonomika zeltu un plauktu. Mēs mācām bērniem, kā pareizi mežu apsaimniekot, lai zinātu latviskās vērtības, kas mums šeit ir pieejamas.

Sarkaņkalna virsotnē un pakājē izvietotas 37 pieturvietas: izglītības iestādes, meža un kokrūpniecības nozares uzņēmumi, zinātniski paraugdemonstrējumi, meža tehnika un daudz kas cits. Vienā no AS “Latvijas valsts meži” stacijām skolēniem bija iespēja iestādīt stādiņus ar stādīšanas stobru, kas dienas laikā ļauj iestādīt līdz pat vienam hektāram.

Ērika un Lauma Rēzeknes Katoļu vidusskolas 6. klases audzēknes

Man pagājušo gadu tētis tādus 600 iestādīja. 00:38 Man arī. Man vectēvam ir liels mežs ar kokiem, kurus viņš jau sāka no 1900 [gadiem] stādīt. Bija ļoti daudz koku sastādīts. Viņš katru stāda jaunus kokus un numurē tos. Mēs, piemēram, izveidojām putnu būrīti, ko mēs nebijām nekad darījuši. Tas bija tāds interesants, ko mēs uzbūvējām, bet interesanti bija.

Pirmās līdz 12. klases skolēni visas dienas garumā aizraujošā un interaktīvā veidā izzināja rūpes par valsts lielāko dārgumu – zemi, tajā sastopamajiem kokiem un dzīvniekiem.

Indulis Brauners LVM vecākais meža eksperts

Mēs šeit rādām nozīmīgākos meža bojājumus, kas pašreiz rada vislielākās rūpes meža apsaimniekošanā. Tie ir aļņu bojājumi, kurus pašreiz redzam visur pa valsti. Iepriekšējos gados arī astoņzobu mizgrauzis ir bojājis. Šeit par dziļāku pārstrādi, par celulozi. Celulozei ir daudz un dažādi veidi. Celuloze tiek izmantota gan nagu lakās, gan ziepēs, gan zobu pastās, gan zālēs un arī košļājamās gumijās.

Sila Raganiņa un zaķis Brencis LVM dabas parka Tērvetē pārstāves

Šajā izkārtojumā mums ir Latvijas nacionālais putns, skaisti dziedošie putni, mūsu pašu vietējie papagaiļi. Ir grupas, kas zina un ir pārliecinātas, māk arī sīkāk pastāstīt. Ir putni, kurus ikdienā tā neredz, līdz ar to arī nezina. Tad mēs varam arī sīkāk pastāstīt kādu interesantu faktu par putniem. Pūci katrā ziņā zina gandrīz visi. Tāpat arī stārķi, tāpat arī atšķir melno, balto stārķi.

Marta Verēmu pamatskolas 6. klases skolniece

Tas ir vajadzīgs, lai bērni vairāk uzzina, lai viņiem būtu interesantāk. Varbūt dažiem, kad viņi izaugs, grib strādāt, piemēram, kokus stādīt. Ļoti interesants bija karuselis. Karuselī ir, tātad – jūs apsēžaties, jūs piesprādzē un vienkārši griež. Nedaudz slikti palika, bet ļoti interesanti.

Mihails Verēmu pamatskola audzēknis

Man visvairāk atmiņā palika 18. numurs. Tur vajadzēja spēlēt visādas spēles un bija jautājumi. Vienīgais, ko es gribētu pamēģināt – kā izdzīvot mežā. Pāris dienas viens.

Pavisam pasākumā piedalījās 120 klases, kopā pulcējot vairāk nekā 2000 bērnu.

Indulis Brauners LVM vecākais meža eksperts

Kāds gan jau būs biologs, mežsaimnieks un dabas aizsardzības cilvēks, lai viņš saprot, kā process mežā notiek. Skolēniem jāmācās ķīmija, fizika un citas eksaktās lietas, lai pēc tam Latvijā varētu būt gan celulozes rūpnīcas, gan ķīmiskās pārstrādes industrijas attīstītos, jo tur vajadzēs jauniešus, kas nākotnē veidos zinātnieku un tehniskā personāla sastāvu.

Skolēnu interese par “Zaļās klases” aktivitātēm pieaug. Plānots, ka pasākums turpināsies arī citus gadus, pulcējot arvien lielāku skolēnu skaitu izglītojošās un izklaidējošās aktivitātēs.

Dalies:

Gaigalavas pagastā nokritis Krievijas drons

Vilki uzbrūk suņiem Lūznavas pagastā

Līdzīgi raksti