Sākoties rudenim, daudzviet noslēdzas aktīvā tūrisma sezona. Tūrisma objektos Latvijas – Baltkrievijas pierobežā šosezon jūtams mazāks apmeklētāju skaits, taču to nesaista ar ģeopolitiskiem apsvērumiem. Tā kā aizvien lielāko daļu apmeklētāju veido tieši vietējie ceļotgribētāji, viņu būtiskākais apsvērums ir finanses. Pierobeža ir arī iecienīts ārvalstu tūristu galamērķis – visvairāk tie ir kaimiņi lietuvieši, bet ne tikai.
Zirgu sētā “Klajumi” Krāslavas novada Kaplavā ik gadu piesaista ārzemju tūristus ar seno vēsturi, ainaviskumu un prasmīgo zirgkopību. Kaut arī saimniecība atrodas pašā Latvijas – Baltkrievijas pierobežas nostūrī, apmeklētāji nav atzinuši, ka viņus atbaidītu migrantu krīze vai ģeopolitiskā situācija.
Ilze Stabulniece Zirgu sētas “Klajumi” saimniece
Pēdējos gados drošība ir uzlabojusies. Tā kā tiesībsargi pieskata pierobežu, arī tūristi šeit jūtas drošāk. Šogad arī vairāk ģimenes no Beļģijas, Vācijas un Ziemeļvalstīm.
Citi pierobežas tūrisma objektu pārstāvji atzīst, ka tūrisma plūsma ir ļoti dažāda, katram sava mērķgrupa. Dažviet ir salīdzinoši mazāk tūristu no rietumvalstīm, bet, piemēram, vecticībnieku sādžā Augšdaugavas novada Slutišķos, senāk daļa tūristu bija no valstīm, kas ir uz austrumiem no robežas, Austrumu valstīm, taču šobrīd tādu praktiski vairs nav. Bet viņus aizstāj citi interesenti.
Ludmila Pimenova Naujenes novadpētniecības muzeja speciāliste
Nesen šeit bija grupa no Itālijas puses, studenti. Viņiem patīk mūsu vecticībnieku tradīcijas. Šie studenti no tās puses dzīvo Daugavpilī un mācās. Viņi zina krievu valodu ne tik labi, bet ir tāda iespēja. Viņi cenšas.
Rolands Gradkovskis Augšdaugavas nov. Kultūras un tūrisma pārv. Tūrisma nod. vadītājs
Lielākā ārzemnieku kategorija pie mums ir lietuvieši. Lietuviešu skaits vispār nav mainījies sakarā ar šo situāciju, varbūt pat nedaudz palielinājās. Rietumnieki īsti nepārzina situāciju, kas šeit ir uz vietas. Krievijas tuvums varbūt nedaudz viņus atbaida, bet jāuzsver tas, ka gandrīz visiem tūrisma pakalpojuma sniedzējiem lielākā daļa klientu ir vietējie iedzīvotāji.
Pierobežas specifika ir savdabīga un ne katru tā var uzrunāt, tādēļ uzņēmējiem tūristi ir jāvilina ar jaunām idejām un ekskluzīviem piedāvājumiem. Piemēram, zirgu sētā “Klajumi” ik gadu rīkoti bezmaksas pasākumi, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju. Arī vietējiem ir būtiski finansiālie apsvērumi.
Ilze Stabulniece Zirgu sētas “Klajumi” saimniece
Ķēķī var dabūt kaut ko garšīgu par neparastu cenu. Aicinām cilvēkus bezmaksas apmeklēt saimniecību, pastaigājoties par taku, aplūkojot zirgus, izmantojot piknika vietas bezmaksas. Mēs akcentējam šogad pieaugušo nometnes. Ne tikai bērnu nometnes, bet pieaugušo nometnes.
Rolands Gradkovskis Augšdaugavas nov. Kultūras un tūrisma pārv. Tūrisma nod. vadītājs
Šeit noteicošais faktors ir ekonomiskā situācija uz vietas. Kā jau teicu, lielāku daļu piedāvājuma, tūrisma uzņēmēju tomēr sastāda vietējie cilvēki. Vietējiem cilvēkiem naudas ir tik daudz, cik tās ir. Ja valstī būtu politika tāda, ka ja jau ieguldījāt ap Rīgu miljardus “Rail Baltica” un, ja šādu naudu ieguldītu 200 kilometrus no Rīgas, es domāju, ka šeit dzīvotu ne sliktāk kā Rīgā un tūristu būtu ne mazāk kā Rīgā.
Ludmila Pimenova Naujenes novadpētniecības muzeja speciāliste
Pagājušajā sezonā un aizpagājušā sezonā cilvēku šeit bija diezgan daudz, bet šogad mazliet mazāk. Skaidrojums kāds? Kāda mums ir darba alga? Pensionāru arī nav tik daudz.
Līdzās tūristu piesaistei, saimniecībām pierobežā ir arī citi izaicinājumi, kas vairāk saistīti ar infrastruktūru – piemēram, elektrības padeve, mobilo telefona zona. Tomēr saimnieku uzņēmīgums un mobilitāte ļauj pārvarēt grūtības un raudzīties cerīgi nākotnē.