Arī seniori var dzīvot krāšņi, interesanti un kvalitatīvi, tā uzsver vairāku Latvijas senioru skolu pārstāvji. Tās ir biedrības, kas regulāri piedāvā pirms pensijas un pensijas vecuma ļaudīm apgūt jaunas prasmes un lietderīgi pavadīt laiku. Šobrīd pensionāri ir piektā daļa no iedzīvotājiem, sabiedrības novecošanās arvien paātrinās, tādēļ senioru skolas vēlas izveidot vienotu senioru asociāciju. Tā būtu trešās paaudzes universitātes tīkls, kas visā valstī piedāvātu iespēju iekļauties un dzīvot ar pievienotu kvalitāti.
Senioru apmācība ir būtiska izglītības daļa, taču šobrīd Latvijā tā noris vien dažās pašvaldībās. Krāslavas senioru skola darbojas jau deviņus gadus un ir pirmā šāda veida organizācija. Krāslaviete Ņina to apmeklē jau gadu.
Ņina Krāslavas Senioru skolas dalībniece
Vairāk nodarbojos ar mazbērnu audzināšanu, sēdēju mājas un negāju. Bet uzzināju par iespēju nodarboties vairāk ar datoru, paplašināt savas digitālās prasmes. Ļoti patika kaut kas īpašs, piemēram, nodarbības ar origami, vēl kaut kādas interesantas tikšanās. Protams, tas paplašina tavu redzesloku.
Rokdarbi, medijpratība un datorprasmes, vingrošana, lekcijas un daudz kas cits ir senioru skolu pamatā. Vēl tās pieejamas Kuldīgā, Ogrē, Siguldā un citviet reģionos. Pārsvarā darbojas no fondu projektu finansējuma, kā arī no pašvaldību atbalsta, bet ne visur.
Sanita Bertmane Ikšķiles Senioru skolas dibinātāja
Viens no galvenajiem skolas principiem ir regularitāte. Regulāri piedāvāt pirms pensijas un pensijas senioriem aktivitātes nevis brīvā laika veidā, bet pārredzami, zināmi.
Tatjana Azamatova Krāslavas Senioru skolas dibinātāja
Veicināt senioru sociālo labklājību, lai senioriem ir vieta, kur viņus gaida, ir laba, draudzīga atmosfēra. Viņi var pavadīt laiku ar draugiem, domubiedriem. Vēl kas ir svarīgi, ka senioriem ir regulāra noslodze viņu smadzenēm, kas veicina viņu veselību, it īpaši emocionālo pašsajūtu un garīgo veselību.
Statistikas dati rāda, ka šobrīd valstī viena piektā daļa no iedzīvotājiem ir tieši seniori. Lai panāktu lielāku sabiedrības, vietvaru un valdības atbalstu viņiem svarīgos jautājumos, senioru skolu mērķis ir izveidot Latvijā vienotu asociāciju jeb trešās paaudzes universitātes tīklu.
Sanita Bertmane Ikšķiles Senioru skolas dibinātāja
šobrīd senioru aktivitātes ir ļoti nevienmērīgas. Ir vietas, kur seniori ir aktīvāki, kur ir pensionāru beidrības un jau piedāvā senioriem šīs aktivitātes. Bet ir vietas, kur nav.
Agita Pleiko “Vidusdaugavas NVO centra” valdes priekšsēdētāja
Bieži vien mēs dzirdam par senioriem to tēlu, kāds tiek veidots medijos un vispār publiskajā telpā. Seniors ir palīdzības lūdzējs, nedaudz nabadziņš. Bet seniors ir būtiska dzīves daļa, kuru mēs pavadām senioru vecumā un kāpēc lai to nedzīvotu maksimāli piepildīti, realizēt lietas, kuras, iespējams, nebija laika darīt darba dzīves laikā.
Citviet Eiropā senioru izglītība ir guvusi panākumus, piemēram, Polijā izveidota Senioru lietu ministrija, Lietuvā notiek diskusijas par Senioru likumu izveidi.
Agita Pleiko “Vidusdaugavas NVO centra” valdes priekšsēdētāja
Slotu salauzt ir diezgan grūti, bet katru žagariņu – viegli. Tāpat arī mēs noteikti kopā ar valsti, lēmēj un izpildvaru. Tomēr tas spēks ir kopībā. Ja prasības ir visiem vienādas un saprotamas, tad arī valstij ir vieglāk saprast, ko īsti mēs vēlamies panākt.
Tatjana Azamatova Krāslavas Senioru skolas dibinātāja
Jo vairāk mūsu sabiedrībā ir cilvēku ar novecojušām zināšanām, konservatīviem uzskatiem, paradumiem, tas ietekmē mūsu kultūru un citu cilvēku uzvedību.
Senioru skolās Latvijā vidēji iesaistās ap 50 senioru katrā. Vienota tīkla izveide ļautu iesaistīt visus Latvijas seniorus, tādējādi mazinot sabiedrības novecošanās sociālo ietekmi sabiedrībā.