Augusta nogalē aprit 310. gadi kopš apgaismotāja, mācītāja, zinātnieka un rakstnieka Gotharda Frīdriha Stendera dzimšanas. Augšdaugavas novada Eglaines ciemā atrodas viņam veltīts muzejs, kura vadītāji – Miervaldis un Ilga Brodovi – jau piecus gadus pēc kārtas organizē ziņģu festivālu. Ikreiz svētku programmā ir kas jauns un šogad līdzās ziņģēm varēja ieklausīties zinātniskajos lasījumos, gan arī novērtēt
18.-19. gadsimta itāļu mūzikas meistardarbus garīgās mūzikas koncertā.
Lašu mācītājmuižas pagalmā Eglainē valda rosība un liels satikšanās prieks. Ziņģu festivāls šogad rit apgaismotāja un mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera 310. jubilejas zīmē. Plaša kultūras programma kopā pulcē vietējos iedzīvotājus un viesus no tuvākām, gan arī attālākām vietām.
Miervaldis Brodovs biedrības “Stendera novadnieki” un muzeja vadītājs
Programma interesanta, skaista un pats galvenais, ka Dieviņš mūs žēlo ar saulīti un saulīte spīd, lietus nelīst, tātad viss ir kārtībā. Vecais Stenders laikam rūpējas tur skatīdamies no tās debesu maliņas. Lietuvas sēļi arī sāk meklēt savas saknes, tāpēc arī šogad pirmo reizi mums piedalīsies kolektīvs no Žeimes ar veselu delegāciju un Žeime ir tā vieta, tagadējā Lietuvas teritorijā, kurā Stenders sešus gadus kalpoja kā luterāņu mācītājs.
Aina Pabērza etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” pārstāve
Mēs dziedam dziesmas, ka ir mūsu pašu Vaboles pagastā, ko ir dziedājuši mūsu tēvu tēvi. Mēs tās saucam par dziesmām, bet tās laikam tādēļ, ka ir tādas jautras, jestras un stāstiņš vesels tajā dziesmā ir, laikam arī varētu uzskatīt par ziņģēm.
Festivāls notiek piekto reizi un ziņģētāju vidū ir arī dzejnieki un stāstnieki, jo pats Vecais Stenders arī tāds bijis, vairums dalībnieku tērpušies un izpilda tieši 18. gadsimtam raksturīgas melodijas.
Aina Pabērza etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” pārstāve
Brīnišķīgi, ka šeit ir folkloras pārstāvji no Sēlijas, arī pat pavisam no citām tautībām, ļoti, ļoti brīnišķīgi, ka vācu folkloras kopa jeb ansamblis, ir lietuvieši, ir no Naujenes, ir… laikam ebreju kultūru pārstāv. Mēs tādā veidā savstarpēji bagātināmies. Ir pat dziesmas, kuras mēs ar saviem vārdiem varam dziedāt līdzi un tas priecē.
Māra Grudule literatūrzinātniece
Viena ziņģes nozīme mūsdienās ir, ka tā ir folklorā garā dziesma, bet otra, kā mums rāda 18. gadsimta vidus/2. puses vārdnīcas, ir dziesma, kas ir pārņemta no muižas. Viduslatvieši ir pārņēmuši no muižām dziedātās vācu dziesmas, kuras acīmredzot ir dziedājuši latviski ar tām pašām vācu melodijām. 18. gadsimts – tās dziesmas, ko dzied vācieši, mēs dziedam latviski.
Miervaldis Brodovs biedrības “Stendera novadnieki” un muzeja vadītājs
Tad, kad man rokās nokļuva 1764. gadā izdoto “Mazās Stendera ziņģu lustes”, tas es sapratu, ka šīs dziesmas toreiz bija populāras. Pastāv arī tāda iespēja, ka mēs Stenderu varētu saukt par ziņģu uzsācēju un pamatlicēju tieši Latvijā.
Vēl īsi pirms ziņģu lustēm Lašu luterāņu draudzes dievnamā notika zinātniskie lasījumi. Stenders savulaik bijis gan mācītājs, gan zinātnieks un rakstnieks, ieguldījis lielu darbu zemnieku tautas apgaismošanā. Pētnieki lasījumos izcēla Vecā Stendera devuma atbalsis latviešu un latgaliešu literatūrā, gan arī spēju iemācīt latviešu valodu vāciešiem, kā arī citus tematus.
Māra Grudule literatūrzinātniece
Tas ir jautājums par mūsu kultūras vēsturi un kultūras saknēm. Patīk mums tas vai nepatīk. Viena spēcīga sakne ir arī vācu kultūra. 18. gadsimtā viena spilgta personība, kura cenšas par to atgādināt, rakstīt grāmatas latviešiem un arī rādīt vāciešiem, cik latviešu valoda ir iespējama lietošanā arī viņu dzīvē. Kultūra latviešu valodā ir iespējama vācu muižniecībai.
Ikreiz Stendera ziņģu festivāla programmu papildina arī kāds jauns elements un šajā reizē tas bija garīgās mūzikas koncerts.
Miervaldis Brodovs biedrības “Stendera novadnieki” un muzeja vadītājs
Mēs visi gaidām Sergeja Jēgera koncertu, kas mūsu vecajā Lašu baznīcā, es domāju, skanēs lieliski ar 17./18. gadsimta itāļu mūziku.
Kopā ar Stendera biedrību un citiem atbalstītājiem iecerēts festivāla tradīciju turpināt arī citus gadus, veicināt sadarbību ar Lietuvas sēļiem un jau rudenī palīdzēt veidot Stenderam veltītu ekspozīciju amatniecības centrā Žeimē.