Pierobežā atklāj Baltijā jaudīgāko zālāju sēklas kalti

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 19 augusts, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Lai izpildītu visas Eiropas zaļā kursa prasības un attīstītu reģionā jaunas lauksaimniecības nozares, Balvu novadā atklāts zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes komplekss. Kalte atrodas pierobežā un šobrīd tās jauda ir Baltijā lielākā: kaltēšanas zona ir vairāk nekā 100 kvadrātmetrus plaša, žāvēt varēs zaļo masu, gan arī birstošus produktus. Iecerēts darbu kaltē sākt nākamnedēļ, bet blakus turpināt būvniecību un izveidot arī sēklu apstrādes cehu.

Mazs solis Eiropai, bet liels lēciens Latgalei – tā zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes kompleksa izveidi Balvu novada Šķilbēnu pagastā raksturo nozares eksperti. Kalte turpmāk lauksaimniekiem visā Latgalē dos iespēju audzēt jaunas kultūras, attīstīt sēklu ražošanu, gan arī veiksmīgāk pildīt “zaļā kursa” noteikumus. Pašlaik tā ir Baltijā lielākā un jaudīgākā.

Kaspars Pavārs SIA “JVK projekti” valdes loceklis

Līdzīga, bet ar mazāk tādām opcijām ir Lietuvā, kur nodarbojas ar kaņepju žāvēšanu, šeit tātad ir šis universālais variants. Tā ir tā iespēja palīdzēt zaļā kursa ietvaros, jo zinām tik daudz to lietu ir tagad, ko mēs varam kā starpkultūru audzēt, šeit Latvijā tādas varbūt iespējas nebija tik plaši to darīt, daudz kur mēs to vedām iekšā no ārzemēm.

Tagad uz vietas būs iespēja pašiem operatīvāk un saudzīgāk iegūt sēklas un audzēšanas procesā nodrošināt lielāku kultūraugu mainību. Pirms kompleksa izveides pieredze gūta arī ārzemēs.

Aivars Bernāns kooperatīvās sabiedrības “Agro Green Projects” pārstāvis

Tika braukts arī uz Angliju, gan arī tika skatīta pieredze, kas ir Lietuvā, gan arī Čehijā, gan arī Vācijā. Zirņi un pupas strauji zaudē dīgtspējas parametrus mehāniskajā apstrādē, šeit ir ļoti saudzīga apstrāde, kas līdz ar to nodrošina sēklu audzēšanai perspektīvas reģionā.

Kompleksā ir četras kaltēšanas zonas ar kopējo platību – vairāk nekā simts kvadrātmetri, tās lente ir 34 metrus gara un trīs metrus plata. Katrai zonai var noteikt savu temperatūras diapazonu un tehniski piemērot dažādas žāvēšanas normas konkrētam augam.

Kaspars Pavārs SIA “JVK projekti” valdes loceklis

Tur, kur griežas tas lielais grābeklis, tā ir vieta, kur mēs kraujam biomasu, vai tā ir lucerna vai tā ir kaņepe un otra daļa šeit virspusē domāta granulētiem produktiem, respektīvi visam, kas ir birstošs. Tad tā ir vai nu zālāju sēkla vai zirņi, vai pupas.

Guntars Bartkevičš z/s “Amatnieki/Riekstiņi” saimnieks

Pienesums, es domāju, arī citiem zemniekiem, kas nodarbojas ar tāda veida kultūru audzēšanu, ka viņi varēs izmantot kooperatīva pakalpojumus. Es neizslēdzu arī variantu, ka es izdomāšu kaut ko mūsu saimniecībā audzēt līdzīgi un, ka es varbūt arī izmantošu šī kooperatīva pakalpojumus.

Kalte primāri paredzēta kooperatīva “Agro Green Projects” biedriem, taču to varēs izmantot arī citi lauksaimnieki. Projekta gaitā iegādāti četri jauni kravas transportlīdzekļi.

Aivars Bernāns kooperatīvās sabiedrības “Agro Green Projects” pārstāvis

Mēs ar automašīnām spēsim arī reģionā paņemt to attiecīgo materiālu, ko vajag žāvēt. Divas automašīnas ir aprīkotas ar formulāciju 6X4 un vēl divas automašīnas ir 4X4. Lai spētu nodrošināt pārvadājumus ne tikai pa asfalta ceļiem, bet arī spētu nobraukt un uzbraukt uz lauka, jo to maisījumu nereti tieši no lauka ir jāpaņem.

Guntars Bartkevičš z/s “Amatnieki/Riekstiņi” saimnieks

It sevišķi, ja runājam par zālāju sēklām un visu, tā ir ļoti tāda specifika ļoti, ļoti liela un tie, kas nevar izkaltēt vai kā, viņiem ir jāved pat 200 kilometru attālumā vai 150 to produkciju izkaltēt un ne katra kalts to var. + 00:18 Tas ir ļoti svarīgi arī, ka tās kaltes ir izveidotas tādas, kas arī ļauj tādas īpašas kultūras kaltēt, ne tikai graudus un rapsi.

Kalte sāks darboties nākamnedēļ un turpmāk iecerēts labiekārtot teritoriju, veicināt jaunu lauksaimniecības nozaru attīstību tieši Latgalē un kļūt par vadošo zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes kompleksu visā Baltijā.

Dalies:

Austrumu pierobežā izvieto pretmobilitātes šķēršļus

Latvijas vīnogu tēvam P. Sukatniekam 110

Līdzīgi raksti