Svētki Aglonā – tradīcija, kas jāsaglabā

Autors: Marta Puzāka - 16 augusts, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Latvijas lielākajā svētvietā Aglonas Bazilikā kā jau katru gadu pulcējas tūkstošiem ticīgo, lai atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Šoreiz lūgšanu centrālā tēma ir miers pasaulē – savstarpējā saticība, kā arī ģimeniskās vērtības un jaunā paaudze. Vairumam apmeklētāju Aglonas svētki ir kā ģimenes tradīcija un liela daļa pieaugušo cenšas to ieaudzināt arī savām atvasēm.

Lielai daļai apmeklētāju Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā ir ģimenes ieaudzināta tradīcija, kura jānodod tālākām atvasēm. Sastopam ģimenes, kas līdz ar ticīgo svētkiem svin arī bērnu stiprināto vārdu dienu – svētā Meinarda svētkus.

Elīna un Rolands Keiši ar bērniem Laumu un Meinardu Svētku apmeklētāji no Balvu novada

Pagājušo gadu domājām – kad to vārda dienu svinēt? Kad ir baznīcas kalendārā 14. augusts vai tautas kalendārā 30. septembris? Šogad nolēmām, ka būtu svētīgi svinēt pēc baznīcas kalendāra, jo baznīcas svētais vārds – Svētais Meinards.

Žanna, Sergejs, Meinards, Elizabete, Anna, Estere Svētku apmeklētāji no Balvu novada

Noteikti tā ir tāda dvēseles duša, higiēna garīgā. Aglona vienmēr ir tas gars, lai nu kā, savā vietā, savā ciematā. Kopābūšana ar cilvēkiem, kad visi nāk ar vienu mērķi – tas ir ļoti vienojoši. Aglona ir tā vieta, kur mēs atgriežamies pie pamatiem, pie pamatvērtībām. Un arī nosvinēt Meinardam vārda dienu.

Svētkos apmeklētāji klausās sprediķus, izsūdz grēkus, no svētavota tiek ņemts ūdens. Arī šogad centrālās lūgšanu tēmas veltītas notiekošajam pasaulē, tāpēc ir svarīgi nodomi par mieru un saticību.

Rinalds Stankevičs Viļānu, Nagļu, Ostrones un Rikavas draudžu prāvests

Saprotams, ka arī šogad mūsu lūgšanās turpinās par mieru – par mieru Ukrainā, pasaulē, kas joprojām ir aktuāls, jo mēs dzīvojam nemierīgs laikos. Patiesībā šie svētki ir arī mūsu katra svētki, jo tie parāda, kāds patiesībā ir katra cilvēka dzīves mērķis. Dzīvot tā, lai nonāktu tur, kur ir nonākusi Dievmāte, visi svētie nonākuši.

Vakara svinīgajā Svētajā misē notika iestiprināšana, ko izmanto gan jauni, gan gados vecāki cilvēki.

Rinalds Stankevičs Viļānu, Nagļu, Ostrones un Rikavas draudžu prāvests

Prieks par to, ka daudz jaunu cilvēku un cilvēku gados šo sakramentu saņem, lūdzoties šo stiprinājumu ticībā ne tikai laicīgos, svarīgos jautājumos, bet arī stiprinājumu ticībā.

Apmeklētājiem viena no gaidītākāmm vakara kulminācijām ir Tautas krustaceļš. Arī jaunieši priecājas, ka Aglonas apmeklējums kļūst par ikgadēju, gaidītu tradīciju.

Kristīne un Rainers Jauniešu katoļu kopienas pārstāvji no Rīgas

Vairāk tāds detokss. Forši, ka ir šādi svētki. Man patīk, ka tie veidojas kā tradīcija. Satuvina daudz cilvēku šeit apkārt no visas Latvijas atbrauc. Līdzīgi kā pilētas svētki. Ja ieklausās, tad daudz ko no tā var pamācīties un aizdomāties, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Tieši par pasauli – mūsdienās, kas notiek, piemēram, Francijā. 02:36 Ka ir ļoti daudz naida, bet nevajag naidu, vajag vairot mīlestību.

Paulīne un Jana Svētku apmeklētājas no Daugavpils

Es domāju par to, ka Dievs aizsargā mani. Sajūtas, ka esi tuvāk ģimenei. Paprasīt no Dieva kaut ko tavai ģimenei. Paprasīt, lai taviem vecākiem, taviem tuvajiem cilvēkiem viss būtu kārtībā.

Aina Svētku apmeklētāja no Krāslavas

Šoreiz tieši mazmeitiņai parādīt, lai par svētkiem būtu izpratne. Ļoti gribējās pašai redzēt, kas ir krustaceļš, kā tas notiek. Pārdomāt savu dzīvi, par to, kas notiek, iedziļināties, ieklausīties sevī un apkārtējos. Par ģimeni, savu labklājību, mieru, draudzību cilvēku starpā, savstarpēju sapratni, uzticēšanos.

Apmeklētājiem gaidīta ir vakara kulminācija – Tautas krustaceļš. Arī jaunieši priecājas, ka Aglonas apmeklējums kļūst par ikgadēju, gaidītu tradīciju.

Svētku programma šogad līdzīga citām reizēm ar veltījuma dienām slimniekiem, ģimenēm, mieram Svētā Meinarda svinībām. Svētki noslēdzās šodien ar galveno svēto rīta misi, kuru vadīja arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Dalies:

Diskutē par noslēpumaino Svētā Stefana skulptūru

Austrumu pierobežā izvieto pretmobilitātes šķēršļus

Līdzīgi raksti