Notice: Function _load_textdomain_just_in_time was called incorrectly. Translation loading for the wp-maximum-upload-file-size domain was triggered too early. This is usually an indicator for some code in the plugin or theme running too early. Translations should be loaded at the init action or later. Please see Debugging in WordPress for more information. (This message was added in version 6.7.0.) in /var/www/vhosts/lrtv.lv/httpdocs/wp-includes/functions.php on line 6114
Ziņas - Latgales Reģionālā Televīzija

Nūteik performativys sarunys par Lubuona azaru i apleicīni

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 8 augusts, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.


Kab veicynuotu vītejū dzeivuotuoju interesi i īsaisti dūmuot vaira par dobys līgum”Lubuona mytruojs” nuokūtni, lītišķuo teatra grupa vysaiduokuos vītuos Latgolā i Vidzemī vysapleik Lubuona azaram organizej performativys sarunys. Piec izpietis dorbim i intervejom ir īceris nuokušgod sataiseit ari rodūšu izruodi. Pasuocīņa nūrisei sajimts Vaļsts kulturkapitala fonda mierķprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” i bīdreibys “Latgales reģiona attīstības aģentūra” atbolsts. #LatgalesKulturasProgramma #VKKF

Performativa saruna par dobu i cylvāku dobys līgumā “Lubuona mitruojs” itymā reizē nūteik Varakļuonu nūvoda muzejī. Iz golda salikti 13 vysaiduoki prīkšmati i varakļuonīši aicynuoti īsajust koč kaidys lītys, byutnis voi paruodeibys lūmā, kab nu cyta skotupunkta pasavērt, kai klimata puormainis ītekmej vidi.

Elizabete Šiklova Latvejis Kulturys akademejis Dramys i teksta studeju programys studente

Lietu parlaments, kas ir tāds veids, metode kā sarunāties cilvēkiem izmantojot objektus, kas simbolizē kādas dzīves būtnes un tad, lai cilvēkam būtu kaut kas priekšā un viņš nerunātu kā viņš, bet kā tas objekts vai parādība. – Ideja. – Jā. – Ko varētu teikt putns vai ko saka mežs, bet nav tā ka mēs aizliedzam, ka nevarētu aicināt uz šo tādu sapulci arī cilvēku vai vietējo iedzīvotāju.

Ar rodūšom sarunom, izpieti i intervejom lītišķuo teatra grupa veļ ituo i nuokušuo goda laikā pavysam gasteis aptyvai 20 vītuos vysapleik Lubuona azaram Latgolys i Vidzemis regionūs.

Jānis Balodis dramaturgs

Esam bijuši vairākās vietās gan Balvu novadā, gan Rēzeknes novadā un vēl būsim. Iemesls? Jā. Tā ir performatīva saruna. – Lai ievāktu informāciju un ar cilvēkiem sarunātos par to, kā viņi uztver dabu sev apkārt un, kādi ir varbūt problēmjautājumi “Lubāna mitrājā”.

Dainis Tučs DAP Dobys aizsardzeibys vacuokīs specialists

Latvejis leluokais azars pec plateibys, prūtams, jā. Kai braucem, horizontu knapi redzejom, ir atkluotuos dalis, ir nīdrainuokys, aizaugušys dalis. Cīši interesants, dažaids. Azarā ir vīna sola – Akmiņs sola.

Lubuona plateiba ir vaira nakai 80 kvadratkilometri, a mytruoja kūpejuo teritoreja – aptyvai 5000 hektarus ploša. Arheologiski uzskotams ka ite beja ari pyrmuo dzeivuotuoju vīta Latvejis teritorejī. Cylvāka kluotesameiba pīruodeita pyrma vaira nakai 10 500 godim. Laika gaitā gon cylvāki Lubuona azaru cīši izmainiejuši.

Jānis Balodis dramaturgs

Lielākais iedambētais ezers Eiropā, Aiviekstes rakšana 20.-30. gadi. Reizē tā ir arī Latvijā viena no visvairāk cilvēku pārveidotajām, meliorācijas, dažādu hidrotehnisku būvju veidi. Tur reizē ir gan lietas, ko varētu varbūt vērtēt kā plusu, un arī lietas, kur varētu teikt, kur ir kaut kas kļūdaini darīts.

Dainis Tučs DAP Dobys aizsardzeibys vacuokīs specialists

Azars ir teišom fantastiski interesants, jis ir sakls, ogruok uzpludynuots ar itīm dambim, vīna upe ītak – Rēzeknis upe, iztak Aivīkste. Ogruok īteceja, maņ līkuos, kaut kur pi 20 upeitem, azars dzeivuo sovu dzeivi, beja jam asinsrite, caurplyude, zivis migrē, nu upem guoja īškā nārstuot, citys guoja pec tam tuoļuok kaut kur pa upem, migrē, tok niu jis ir taids īdambeits.

Elizabete Šiklova Latvejis Kulturys akademejis Dramys i teksta studeju programys studente

Jo esi dziļāk un tuvāk ezeram jo ir kaut kā vairāk, lielāki iebildumi, piemēram, pret šo dabas aizsardzības plānu, kas top un jo tālāk varbūt ir citādākās domas. Vai varbūt ezeram sāp, ezers nevar elpot. – Pavisam atšķirīga ir sajūta cilvēkiem, kurus satikām Nagļos un atkal kā to jautājumu redz Bērzpilī.

Piec diskusejom i intervejom ar vītejīm dzeivuotuojim īcereits veiduot i prezenteit rodūšu teatra izruodi. Specialisti izsver, ka “Lubuona mytruojs” ir boguots ar augu, dzeivnīku i putnu daudzveideibu. Lubuona azars i zivju muorki ir cīši svareiga cauri ceļojūšū iudiņsputnu atpyutys i boruošonuos vīta. Ite lygzdoj 29 Eiropā eipaši sorguojomys putnu sugys.

Dainis Tučs DAP Dobys aizsardzeibys vacuokīs specialists

Cīši daudzi sugu, ka nasamoldu kaut kur pi 280 putnu sugom Lubānā, cīši daudzi ari pliesiejputnu, ari ībraucūt beja jiurys ierglis. Zivu iergli liduo pa ceļam myusim. Cīši moz infrastrukturys, ite ir Bāka, Aivīkstis informacejis centrs i Īdenis mola aiz muorkim, pirmatneigs, kluss, fantastisks azars.

Kūpīnā baļsteitys teatra izruodis “Lubuona azara konference” sagatovuošonys pirmajam pūsmam – izpietei, sarunom i intervejom bīdreiba “Miglāja darbi” sajāumuse atbolstu 1700 eiro apmārā nu Latgolys kulturys programys 2024.

Dalies:

Viļakā Valda Buša symtgadei veļteits pleners i izstuode

Jaunīšu seminars “Atzolys” itūreiz nūteik Dagdā

Līdzīgi raksti