Migrantu plūsma uz Latvijas-Baltkrievijas robežas šovasar salīdzinājumā ar gada sākumu palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Jūlijā vien no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas jau vairāk nekā 1000 personas, lielāks kļuvis arī notverto pārvadātāju skaits. Tikmēr Krāslavas novada iedzīvotājus situācija nesatrauc, sadarbība ar Valsts robežsardzi un citiem dienestiem kļuvusi vēl ciešāka, tagad atbalstu sniedz robežsargi arī no Igaunijas un Lietuvas.
Šķaunes ciems Krāslavas novadā atrodas burtiski blakus Latvijas-Baltkrievijas robežai. Nesen vietējais mednieks meža kamerā zvēru piebarošanas vietā pamanīja kārtējos nelegālos robežas šķērsotājus.
Žanis Locs Šķaunes pagasta pārvaldes vadītājs
Viņš, protams, uzreiz pateica Pašvaldības policijai. Viņi nodeva to informāciju robežsargiem un nākamajā bildē jau bija robežsargi. Tas taču jau notiek trīs gadus pēc kārtas, cilvēki jau pie tā pieraduši. Vienkārši tie migranti, man liekas, tagad mazāk redzami ir, jo viņi uz ciematu neiet.
Iedzīvotāji ir regulārā saziņā ar Valsts robežsardzi un citiem atbildīgajiem dienestiem. Vairāk par migrantu plūsmas svārstībām uztrauc ekonomiska un sadzīviska rakstura jautājumi.
Svetlana Šķaunes ciema iedzīvotāja
Mēs īpaši nejūtam. Kaut kā mums tā kā agrāk bija, tā arī tagad. Skola likvidēta 2022. gadā, pasta nodaļas nav, feldšerpunkta nav arī, gribētos, protams, lai būtu feldšere uz vietas, tāpēc ka veci cilvēki, kur viņiem tagad griezties, ja vajag? Ārsti mums tuvākā vieta, feldšerpunkts Ezerniekos. Gribētos, ka būtu darbavietas, būtu jaunieši šeit uz vietas.
Migranti robežu lielākoties šķērso vietās, kur žogam ir tehniski vārti vai veikti remontdarbi, pāri gāž kokus un izmanto instrumentus. Pērnā gada pieredze liecina, ka lielākā krīze bija vasaras nogalē, arī šobrīd tendences ir līdzīgas.
Raimonds Kublickis Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants
Laika apstākļi ir piemērotāki, personas var ilgāk uzturēties kaut kur slēptā veidā un pēc tam mēģināt meklēt tos brīžus, kad izsprukt cauri. Varētu būt ietekmēts arī saistībā ar ģeopolitisko situāciju, izmaiņām, ar kaut kādām režīma kontroles izmaiņām uz citu valstu robežām, kur nelegālā migrācija arī tiek konstatēta.
Šogad no nelegālas valsts robežas šķērsošanas atturētas vairāk nekā 3700 personas, no kurām jūnijā – 455, bet jūlijā jau 1045, augusta sākumā – vairāk nekā 80. Gatavojoties situācijas saasinājumam, piesaistīti papildspēki – 20 speciālisti no Lietuvas un Igaunijas.
Raimonds Kublickis Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants
Sniegs atbalstu ne tikai robežapsardzības jautājumu risināšanā un kapacitātes intensitātes uzlabošanā, bet arī kriminālizmeklēšanas jomā un kinoloģijas jomā. Šķaune ir viens no arī karstajiem punktiem, jāsaka. Tā kā mēs atrodamies praktiski uz pašas līnijas.
Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku kontrolposteņi netālu no robežas darbojas ar mērķi identificēt personas, kas sniedz atbalstu nelikumīgiem robežas šķērsotājiem. Vairums šoferu pārbaudes uztver saprotoši.
Jānis šoferis no Ludzas novada
Es domāju, ka policija šeit visu laiku stāv. Es jau domāju, tūlīt griezīšos un tur, bet nē – robežsargi! Samainījās vietām. Papīri kārtībā. Darbs ir darbs, neko nepadarīsi. Man darbs un viņiem darbs.
Raimonds Kublickis Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants
Pēdējais gadījums burtiski bija šajās brīvdienās, kad tika konstatēta kravas automašīna, furgons IVECO markas ar Vācijas reģistrācijas numuriem un tika aizturēti 13 nelegālie migranti. Tie ir viens starpposms, tie ir “vieglās” naudas meklētāji.
Par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. Šogad kriminālprocesi uzsākti pret vairāk nekā 30 personām – pārvadātājiem – no Latvijas, Ukrainas, Rumānijas un citām valstīm.