Valodniece un profesore Nikole Naua ir vāciete, kura dzīvo Polijā un teju 30 gadus pēta latviešu valodu un izstrādā svešvalodu materiālus. Laika gaitā viņa pievērsusies arī latgaliešu valodai, kurai nu veltījusi vārdnīcu. Septiņus gadus profesore apkopojusi neierastus vārdus no poļu etnogrāfes Stefānijas Uļanovskas pasakām, kas tapušas 19. gadsimta beigās Viļānu apkaimē.
Lesniks jeb mežzinis, skalinīks jeb no skaliem pīts groziņš un rozasmīt jeb aizsmieties ir tikai daži no 700 latgaliešu vārdiem, kas apkopoti īpašā vārdnīcā. Tie ir mūsdienu latgaliešu valodā vairs nelietoti, novecojuši vai reti lietoti vārdi, kas atrodami 19. gadsimta poļu etnogrāfes Stefānijas Uļanovskas pasakās viļāniešu izloksnē.
Nikole Naua Latviešu filoloģijas un vispārējās valodniecības profesore
Es meklēju vārdus tekstos, kas atšķiras no latviešu literārās valodas ne tikai ar skaņām. Māte – muote: tas nebūs, jo muote ir māte, tikai citi patskaņi. Es meklēju vārdus, kas vispār nav latviešu valodā vai, piemēram, kuri ir citā dzimtē. Latviski mēs sakām “pasaule”, bet latgaliski tas ir “pasauļs” – viņš.
Vārdnīcas izveide prasīja profesorei prasīja septiņus gadus. Viņu uzrunājusi Stefānijas Uļanovskas bagātīgā leksika un prasme dokumentēt valodu. Tieši viņas vārds latgaliešu folkloristikā ierakstīts zelta burtiem, jo sagatavotie izdevumi ir pirmie un nozīmīgākie latgaliešu folkloras publicējumi.
Margarita Skangale Viļānu Novadpētniecības muzeja vadītāja
Pēc Viļānu muižnieces Elīzas Janovskas uzaicinājuma Stefānija Uļanovska ieradās šeit, Viļānos. 04:57 Šeit, Viļānos dzīvoja vairākas reizes mazākiem un garākiem laika posmiem. Šeit dzīvojot, viņa ne tikai ciemojās, bet arī savāca šo kolosālo materiālu klāstu par Viļāniem un to apkaimi.
Angelika Juško-Štekele RTA asociētā profesore
Viņa veica etnogrāfisko aprakstu – mēs zinām, kā izskatījās vietējie iedzīvotāji, kādas drēbes viņi nēsāja, ko ēda, kādi ticējumi bija, kādi, tā saucamie “zabuboni” savā laikā bija. Protams, viņa pierakstīja pasakas, tautasdziesmas, melodijas, mīklas, sakāmvārdus, parunas.
Stefānijas Uļanovskas devums ir kļuvis par pamatu muzeja eksponātiem – pēc viņas aprakstiem izšūts meitas goda tērps, aplūkojamas 19. gadsimtā ar roku rakstītas vēstules uz Poliju, kā arī tulkotas pasakas četrās valodās un pieejami to audio ieraksti.
Nikole Naua Latviešu filoloģijas un vispārējās valodniecības profesore
Pasakas viņa vāca laikā, kad latgaliešu valoda netika rakstīta. Cilvēki runāja, protams, latgaliski savās izloksnēs, bet, ja viņi rakstīja, tad viņi lietoja vai nu krievu vai citreiz latviešu literāro, bet pārsvarā krievu vai poļu [valodu].
Angelika Juško-Štekele RTA asociētā profesore
Valoda ir unikāla. Vēl aizvien ir mīkla, Kā Stefānija Uļanovska, būdama poļu izcelsmes un poļu valodā runājoša, tik labi prata latgaliešu valodu un tik precīzi varēja pierakstīt visus latgaliešu valodas īpatnības. Tas ir apbrīnojami.
Vārdnīca pieejama arī elektroniski. Domubiedri cer, ka tā kalpos par pamatu jaunu materiālu latviešu valodas pētniecībai dažādās nozarēs.