Tautystārpu fotoprojekta “Piecgarša” izstuode niu Daugovpilī

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 23 jūlijs, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 6 min.


Tautystārpu fortoprojekta “Piecgarša” izstuode niu apsaverama Daugovpiļs Vīneibys nomā. Blokus biļdem ar tautystārpu tradiceju saglobuotuojim (saimem, folkloristim, školuotuojim, popularom personeibom i cytim darbeigim cylvākim) ir ari tekstilejis i zeimiejumi ratā tušys tehnikā. Tuoļuok izstuode ceļuos iz Lūznovu, Preiļim, Varakļuonim i uorzemem. Projekta eistynuošonai sajimts ari Vaļsts kulturkapitala fonda mierķprogramys
“Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” i bīdreibys “Latgales reģiona attīstības aģentūra” atbolsts. #LatgalesKulturasProgramma #VKKF

Ar kruošnim tautysdzīšmu elementim i sirsneigom kūpā byušonys emocejom Daugovpilī Vīneibys nomā atkluota tautystārpu fotoprojekta “Piecgarša” izstuode. Projekts eistynuots vaira nakai diveju ar pusi godu laikā i niu 50 lela formata fotografejuos radzamys tautumeitu lellis “Annužys” i tradiceju saglobuotuoji nu vyss Latvejis: folkloristi i školuotuoji, politiki i muzykanti, gon ari saimis ar bārnim.

Sintija Cērpiņa fotografe nu Cēsim

Mums visa tā izstāde ir no jaundzimušā bebīša līdz sirmam vecumam. Mums arī ir tas, ka mums ir sākot no jaunieša, no bērniņa, kas ir dejotājs, re kur mums ir gan deputātiņš, gan mūsu mīļais aktieris Uldis Dumpis. Viņš sēž uz sava tēva krēsla, tas krēsls ir aptuveni 70 gadus vecs. Varbūt pat vairāk. Tas ir pie viņa mājas, Raiskuma ezers blakus.

Fotografe Sintija Cērpiņa nu Cēsim caur fotokameris aci iz pasauli verās vara nakai 20 godus. Projekta biļdis ir malnboltys i apleicejuo vide tyvynuota 19. godusymta 2. pusei.

Sintija Cērpiņa fotografe nu Cēsim

Nedaudz vecinātas, tā kā nedaudz esmu apturējusi laiku, cilvēks iekāpj mazā tādā laika mašīnā. Sajūtas, ka bildēts pirms 120 gadiem. Stūrītis stūrītī, cimdiņš ar cimdiņu, rakstiņš ar rakstiņu. Tas ir tāds mans rokraksts, ko man gribējās varbūt parādīt izstādē mazliet savādāk, nekā citi to dara.

Iveta Seimanova Latgolys etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja

Mes cīši styngri vēremēs, lai byutu daudz moz pareiza tautystārpa komplektaceja, lai nabyutu pa treis nūvodi mugorā, lai byutu savuokti, uzsverom šeit tū tautystārpa nosuošonys kulturu, lai nav nasapeiti moti i veļ vysaidys taidys lītys. Kruosu mes īnesem projektā divejūs veidūs. Tys ir vīns ar ītū zeimiejumu īskicejūt dali nu tautystārpa i ari ar tekstileju. Pīmeklejūt jebkuram brunčam voi kopkai voi burnasa audumam ir vyss iztaustams i atrūnams tekstilejuos.

Sovpus ūtrs veids, kai kruosys īnastys projektā, ir zeimiejumi ratā tušys tehnikā “mana domu līnija”. Autore ir Zvīdrejī dzeivojūša latvīšu izceļsmis muokslineica.

Kristīne Lagzda Haapanen latvīšu izceļsmis muokslineica nu Zvīdrejis

Es strādāju ar neparastu tehniku, es strādāju ar tušu. Pēc tam es lieku akvareli. Darbs ir ietilpīgs, jo Tev ir jāprecizē krāsas, lai tās būtu korektas kā katram tautastērpam. Es izdzīvoju katru dzīpariņu, katru krāsu. Es strādāju ar vienu līniju, es uzvelku cilvēka kontūras ar vienu rokas vilcienu un man tagad ir nācis klāt, es pabeidzu ar sirsniņu. Tā ir kā dzīves kardiogramma gandrīz.

Izstuodis motivs “Piecgarša” saisteits gon ar lellem Annužom, kas īprīšk izstuodē “Lobs ar lobu sasatyka…” bejušs 74 pīturvītuos vysā Latvejī i uorzemuos, gon ar 1940. goda Latgolys Dzīšmu i deju svātkim.

Iveta Seimanova Latgolys etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja

Tys ir, ka pādejī Latgolys Dzīšmu svātki beja taišņi Daugovpilī i tīši itymūs datumūs. Taišņi par tū ari izvēle beja, ka Latgolys tūri mes atsuokom pa taisnū nu Reigys lidūstys ar Daugovpili. Sajiutys ir fantastiskys, par tū ka cylvāku beja daudz i vysi tautystārpūs i cīši daudzi atbrauce ari nu puornūvodim.

Sandra Maskaļova Daugovpiļs Vieneibys noma vadeituojis vītneica

Latgales Dziesmu svētku pamats ir šeit Daugavpilī. Tāpat kā visa Latvija ir latviska, mēs esam latvieši arī Daugavpilī un tas ir skaisti, brīnumjauki, ka šeit ir arī šī izstāde. Mēs redzam šeit daudzus pazīstamus cilvēkus ar savu iznesību un cēlumu, kuri prezentē un parāda šo tautastērpu un šo latvieša būtību.

Projekta “Piecgarša” eistynuošonai atbolsts 3000 eiro apmārā sajimts ari Vaļsts kulturkapitala fonda “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” i bīdreibys “Latgales reģiona attīstības aģentūra” projektu konkursā “Latgolys kulturys programma 2024”.

Iveta Seimanova Latgolys etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja

Mes esam cīši pateiceigi “Lattgales kultūras programmai 2024”, ka givom atbolstu. Mes varejom izprinteit ituos biļdis. Bīdreiba ir moza i bīdreibai taidys naudys nabyutu, tai ka mes esam cīši pateiceigys i cīši pateiceigys “Wood Point”, kas sponsoreja finieri molbertim. Nav vysā Latgolā zālis, kur pakuort ituos fotografejis.

Kristīne Lagzda Haapanen latvīšu izceļsmis muokslineica nu Zvīdrejis

ums nav jāiet uz muzeju, mēs arī atnākam pie jums, arī manas bildes drīkstēja ņemt rokās, varēja apskatīt tuvu, tas tāpat kā ar tekstīlijām, iet klāt, skatīties. Mēs to visu nododam, mācām citiem. Mums tas ir svarīgi. Mēs nododam nākamajām paaudzēm.

Projektam izveiduots sovs logo. Muokslineica Evika Muizniece datorgrafikā salyka Baltu zeimis atbylstūši cylvāka vacumam, izceļūt myuža ritiejumu.

Iveta Seimanova Latgolys etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja

Logo “Audzē sevī tautumeitu!” i nav nūzeimis, voi tu audzej latviskumu, voi tu audzej latgaliskumu, bet tu audzej sovu identitati. Ka mes esom latgalīši, tod tei myusim ir ari volūda, tei myusim ir kultūra, tuos myusim ir ari tradicejis. Prūtams, ka ir cīši daudz projektā īsaisteitu bārnu i pusaudžu, partū, ka kam gon cytam mes tū atstuosim, ka ni jaunajai paaudzei?

Evika Muizniece multimuokslineica

Šī izstāde ar savu latviskumu Daugavpilij noteikti ir ļoti vajadzīga. Tā ka aiciniet vietējos, lai nāk un iedvesmojas!

Vīneibys noma Mozajā zālī izstuode byus aspaveram leidz 14. augustam, piec tam septembrī projekts gasteis Lūznovā, oktobrī Preiļūs, decembrī Varakļuonūs, a nuokušajā godā planavuoti braucīni i iz Dubaiju, Stokholmu i Brēmeni.

Dalies:

LRT sižetu izveidi latgaliešu valodā turpina arī 2024. gadā

Viļakā Valda Buša symtgadei veļteits pleners i izstuode

Līdzīgi raksti