Kara ārsts un sabiedriskais Antons Skrinda 20. gadsimta sākumā kopā ar brāļiem Benediktu un Kazimiru bija aktīvi Latgales garīgās Atmodas kustības virzītāji, Pēterpilī izdeva laikrakstu latgaliešu valodā un piedalījās daudzās citās sabiedriskās aktivitātēs. Šova
sar Antona Skrindas 1900. gadā teiktās dziesmas profesionālā studijā iedzied folkloras kopa “Dyrbyni” no Augšdaugavas novada. Dziesmu prezentācija Skrindu dzimtas muzejā Vabolē gai
dāma šī gada nogalē.
Atgriezt tautā vairāk nekā 120 gadus senu folkloras mantojumu – ar šādu mērķi folkloras kopa “Dyrbyni” dzied un spēlē sava novadnieka, ārsta, dzejnieka un mūziķa Antona Skrindas teiktās un pierakstītās dziesmas. Folkloras kopas vadītāja Anna Briška rāda bibliogrāfisku retumu ar nošu pierakstu. Vairums dziesmu ir no nezināma apvidus.
Antons Skrinda dzimis 1881. gadā Līksnā un maijā, 1900. gada maijā Pēterpilī pierakstījis ir Emīls Melngailis. Andrupenē un citur vācis folkloru. Ar trekniem burtiem!
Šovasar un vēl rudenī “Dyrbyni” profesionālu ierakstu studiju Rīgā veic pavisam deviņu kompozīciju ierakstus.
Anna Briška folkloras kopas “Dyrbyni” vadītāja
“Gaismeņa ausa”, kas ir ļoti populāra dziesma Latgalē, bet tieši tāda melodija, kā Antons Skrinda ir Emīlam Melngailim iedziedājis, tādu es līdz šim nebiju atradusi. Mēs neesam dzirdējuši, ka tās citi kaut kur tā ļoti dziedātu un, protams, gribas kaut ko tādu savu.
Krišjānis Kaminskis folkloras kopas “Dyrbyni” dalībnieks
Viņam ir ļoti daudz tādu, kā to pateikt, specifisku un pat šim laikam modernu mūzikas elementu, kurus tajā laikā neviens neizmantoja un tagad tikai tāds “vau”! tiešām tā var.
Brāļi Skrindas veicināja Latgales garīgo Atmodu, gan vieni no pirmajiem izdeva ilglaicīgāko laikrakstu latgaliešu valodā “Drywa”. Antona prioritāte bija latgaliešu valodas un ortogrāfijas jautājumi.
Anna Lazdāne Skrindu dzimtas muzeja direktore
Mums jābūt lepniem par to, ka mums bija tādi brāļi, ka mēs šodien dzīvojam arī tādā skaistā valstī. Latvijā. Tur arī Skrindu nopelns bija ļoti liels.
Antons Skrinda sastādīja arī grāmatu, kurā iekļautas Jāzepa Vītola un citu komponistu tautasdziesmu apdares tieši latgaliešu valodā.
Anna Briška folkloras kopas “Dyrbyni” vadītāja
Izrādās, tur ir arī divas Antona Skrindas apdarinātas tautasdziesmas. Tātad viņš ir bijis arī kā komponists. Tas bija tāds atklājums, viņa tās dziesmas ir tādas uz sešām, uz astoņām balsīm. Tā laika presē rakstīts atmiņas par to, ka viņš pie pacientiem ejot ir gājis ar šo kamertoni un uzdevis kamertoni un kādu dziesmu pat pacientiem nodziedājis.
Anna Lazdāne Skrindu dzimtas muzeja direktore
Zelta medaļas vērts darbs! Jāprot būtu to kādam novērtēt, ko viņi dara. Nāk trīs, izcili, diži vīri, kuri ģimenē bija seši dēli un viena meita. Antons kara ārsts, Kazimirs un Benedikts garīdznieki, kuri darīja visu, lai savas zināšanas nodotu tautai. Viņi jau bija nākuši no ļoti trūcīgas ģimenes. No mājas, kurai pat nebija skursteņa. Ja nebūtu brāļu Skrindu, vai mēs runātu latgaliski? Vai mēs rakstītu latgaliski?
Ierakstītās Antona Skrindas dziesmas gada nogalē būs pieejamas interneta vidē un digitālās mūzikas straumētavā Spotify. Tam sekos koncerti Skrindu dzimtas muzejā, kā arī vietās, kur folkloras pieraksti veikti.