Biedrība no Vācijas atjauno ebreju kapus Riebiņos

Gandrīz izzudušu ebreju kapsētu atjaunošanas darbus visā Latvijā vācieša Klausa Reksa vadībā jau teju divdesmit gadus veic brīvprātīgie jaunieši no visas pasaules. Šogad biedrība viesojās Riebiņos Preiļu novadā. Talkā kopā ar vietējiem jauniešiem kartē fiksēti aptuveni simts senas ebreju kapsētas pieminekļi, kā arī labiekārtota to apkārtējā teritorija un veikta kapakmeņu uzrakstu tulkošana.

Rosība ebreju kapsētā Riebiņos salīdzināma ar darbošanos skudru pūznī. Jaunieši no Vācijas un Preiļu novada meklē, rok, ceļ un cementē pieminekļus, ierīko celiņus, veic arī citus sakārtošanas darbus. Vācietim Juliusam šī ir jau astotā ebreju kapu atjaunošanas talka.

Juliuss Elija Šnaiders brīvprātīgais jaunietis no Vācijas

Tā sākotnēji bija jocīga ideja, jo mums nav nekādas saiknes ar ebreju kultūru, vēsturi vai ko tamlīdzīgu. Mēs tikai mācījāmies skolā Vācijas vēsturē par ļoti lielo kļūdu, ko izdarījām pagātnē. Ieradāmies šeit un tā bija patiesi fantastiska un skaista pieredze atjaunot kapsētas, kas iepriekš bija pilnīgi izzudušas.

Klauss Peters Rekss biedrības “LOT. e.V.” priekšsēdētājs no Vācijas

Mēs cenšamies atrast kapu kopiņu sistēmu un tad sākam uzcelt pieminekļus. Mēs meklējam pieminekļus zem zemes un veidojam kapsētas karti. Katru pieminekli fotografējam. Šoreiz es domāju, ka ir aptuveni piecdesmit pieminekļi, bet atrodot pieminekļus zem zemes, izrādījās, ka tie patiesībā ir aptuveni simts.

Katram piemineklim kartē piešķirts numurs. Sadarbība ir arī ar tulku Izraēlā, lai turpmāk kapakmeņu uzrakstus biedrības “LOT. e.V.” mājaslapā varētu atrast apbedīto piederīgie visā pasaulē.

Juliuss Elija Šnaiders brīvprātīgais jaunietis no Vācijas

Viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir padarīt cilvēkus, kas šeit apbedīti, redzamus. Lai to izdarītu, nepieciešams zināt vārdus un datumus, kad viņi šeit nomira. Mēs izmantojam skūšanās putas, pārklājam ar tām pieminekli un tad parādās skaists skats ar burtiem ebreju valodā.

Gita Umanovska Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore

Tie, kas šeit guļ un, kas šeit atrodas, viņu vārdi netiek aizmirsti. 02:45 + 03:28 Ko tur vairāk pateikt, milzīga, milzīga pateicība. To atbalsta Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds. Katru gadu mēs kādu daļu no naudas mēs arī atvēlēsim tām pašvaldībām, kas grib tādā darbā piedalīties.

Vācu biedrība Latvijā viesojas ik vasaru jau 19 gadu garumā un līdzīgas talkas organizētas Pļaviņās, Aizputē, Ventspilī, Krāslavā, Subatē un citviet pavisam sakopjot 13 senās ebreju kapsētas. Pieredze gan ikreiz atšķiras.

Klauss Peters Rekss biedrības “LOT. e.V.” priekšsēdētājs no Vācijas

Īpašā lieta šeit ir tāda, ka visi pieminekļi guļ zemē, es domāju, ka tikai daži ir nozagti. Citās kapsētās teju puse no visa pieminekļu skaita bija nozagti. Uzraksti arī ir citādāki, nekā citos kapos. Citur uz kapu pieminekļiem rakstīts miršanas gads, tad vārds un tēva vārds. Šeit viss ir pierakstīts pilnīgi citādāk.

Latvijā ir vairāk nekā 80 pamesti ebreju kapi un vēl daudzas nevienam nezināmas apbedījumu vietas, visvairāk tieši Latgalē. Ebreju likteni vissmagāk ietekmēja masveida iznīcināšana 1941. gadā, savukārt kapsētas demolētas arī pēc kara.

Gita Umanovska Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore

Padomju laikā tāpat kā praktiski visās Latvijas pilsētās, tās bija nojauktas, tur bija ierīkoti parki. Jautājums visu laiku: “Bet kur palika akmeņi?”. Akmeņus izmantoja, piemēram, māju celtniecībai. Tagad cilvēki vecas mājas nojauc un skatās, ka viņiem visi mūrējumi visi ir no ebreju kapsētām. Zvana mums un dod atpakaļ, un tā tālāk.

Tekla Bekeša Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja

Ja Preiļos bija 52% ebreju tautības līdz holokaustam 41. gadā, tad šeit bija 90. Patiesībā visi Riebiņi bija vieni ebreju iedzīvotāji. Kāda būtu mūsu dzīve, mūsu sabiedrība, ja nebūtu šis briesmīgais holokausts? Es vēl domāju, ka varbūt mēs varam turpināt Preiļos, jo mums tur ir palikusi nesakopta ebreju nošaušanas bedru vieta.

Ebreju kopiena sadarbībā ar vācu biedrību nākamgad cer atjaunot kapsētu Balvu novadā. Tā nesen atrasta dziļi mežā kāda privātīpašnieka teritorijā. Bet jau sakoptos kapus Klauss Rekss dēvē par muzeju zem klajām debesīm, kur ebreju tautas vēsturi aicinātas izzināt tieši jaunākās paaudzes.